Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
Kad beidzot apsēžos dīvanā un atvelku elpu,sāku prātot par Lindu. Nespēju aptvert to,cik viņa ir bezatbildīga,taču tai pat laikā nezinu, ko domāt un darīt. Galu galā viņa ir pieaudzis cilvēks,pati spēj lemt par savu tagadni kā arī nākotni,man tur nav jāiejaucas. Un tomēr man ir daudz jautājumu,uz kuriem vēlos saņemt atbildes.
Brīdī,kad iekāpju gultā vīrs paceļ galvu.
-Viss kārtībā?
-Jā.
Es...Kad beidzot apsēžos dīvanā un atvelku elpu,sāku prātot par Lindu. Nespēju aptvert to,cik viņa ir bezatbildīga,taču tai...
Reklāma
Reklāma
Kad esam pāeduši barojošo launagu, es nozvēros,ka nekad neļaušu vīram gatavot,jo ēdiens bija tik trekns,ka šķiet mans ķermeņa masas indekss pakāpās par vienu skaitli uz augšu. Pēc šādas maltītes liekas,ka nekad negribēšu ēst, ir sajūta,ka esmu pieēdusies visam mūžam.
Pilnais vēders liek man kļūt gausai un domām tāpat. Tuvojas vakars un šķiet meita jūtas labi,nav ne miņas no augstās...Kad esam pāeduši barojošo launagu, es nozvēros,ka nekad neļaušu vīram gatavot,jo ēdiens bija tik trekns,ka šķiet mans...
Kārlis mani panāk,un es jūtos vēl tizlāk,jo negribu nekādas sarunas vai sazin ko...es vairs vispar neko negribu,tikai gulēt gultā un mirt no kauna. Mani moka sirdsapziņa,ka piekritu viņu uzklausīt,ka jutu līdzi viņa pārdzīvojumiem un cerēju,ka ..jā,ko? Ko gan es cerēju? Ka viņš kritīs ap kājām un lūgs piedošanu,sakot,ka vēl aizvien mani mīl..? Nē!
-Santa! Pagaidi.
Kārlis aizķer manu roku un es...Kārlis mani panāk,un es jūtos vēl tizlāk,jo negribu nekādas sarunas vai sazin ko...es vairs vispar neko negribu,tikai...