Iepriekš...
Vēl bija agrs. Iebraucu mājās pēc somas un pa taisno uz sporta zāli – man kaut kur bija jāizlādē dusmas. Kamēr cilāju stieņus, pamanīju pazīstamu meiteni. Tā bija tā pati “Instagram meitene”, kas man piesekoja pirms kāda laika. Biju viņu vēl vairākas reizes manījis šajā sporta klubā, bet tā, tikai “garām ejot”. Šoreiz man bija iespēja labāk viņu apskatīt “darbībā” pie tuvumā esošā trenažiera. Atzīšos, ka viņu vērojot, uz brīdi aizmirsu par savu šīs dienas ciešanām – slaida, ar kārdinošu gurnu formu un graciozām kustībām. Šī meitene bija nevis vienkārši simpātiska, kā man sākumā likās, bet gan ļoti pat skaista! Viņa mani pievilka pie sevis kā magnēts – to varēja just pat pa gabalu. Izjutu nepārvaramu impulsu viņu uzrunāt. Jā, no “plākstera” es šovakar neatteiktos, bet tas nebija galvenais iemesls. Viņā bija kaut kas tāds, ko grūti izskaidrot ar vārdiem. Man tas vienkārši bija jādara. Stulbi skan, bet biju apburts.
Meitene nokāpa no trenažiera un nāca manā virzienā. Mans gājiens! “Sveika, būsi mans spoteris?” Viņa apstājās, kamēr apsmadzeņoja, ko nupat biju pateicis. Tad spontāni iesmējās, saprotot manu joku, bet it kā saņemoties savaldīja smieklus un atkal rādīja nopietnu sejas izteiksmi. Tad, neko neatbildējusi, turpināja doties uz skrejceliņu. Tā, ok. Apdomājos. Varbūt viņa tomēr nezināja, kas ir spoteris un apjuka?! Kad pabeidzu savus vingrinājumus un atvadījos no trenera, kuru jau gaidīja nākamais klients, devos atsildīties uz skrejceliņa viņai blakus. Pēc brīža mēģināju uzsākt sarunu. Skaidroju, kas ir spoteris un tā. Viņa tikai uzsmaidīja (un kas par smaidu, žilbinošs!) un pateica, ka bijusi fitnesa trenere un zina, ko nozīmē spoteris. Viņa atbildēja tā, lai saruna būtu īsa un bez izredzēm turpināties un tas mani vēl vairāk motivēja nodibināt saikni. Mēģināju ievirzīt sarunu tā, lai atrastu kaut ko mums abiem kopīgu – uzslavēju viņu, ka reti kurš ir tik mērķtiecīgs un nāk uz zāli tik cītīgi kā viņa un vēl pie tam diezgan vēlu vakarā. Ieminējos, ka mēs varētu kopā patrenēties. Bet nekas viņu “nepaķēra”, visas atbildes bija izvairīgas. Tad, kā atcerēdamies, ieminējos, ka viņa man piesekojusi “Instagramā”… Atceros, kā viņa tajā brīdī apstājās un neizpratnē noskatījās, vai tiešām neesam pazīstami. Un tad viņa pavisam vienaldzīgi pateica, ka noteikti man neseko un nebūtu arī nekāda iemesla to darīt. Auč!
Un ko tālāk?
https://mistersx.com/sveika-busi-mans-spoteris/?utm_source=spoki&utm_medium=post