Piektdienas vakarā, pēc veiksmīgas darba dienas uz sava jaunā dīvāna baudīju patīkamo atslābumu. Ar labpatiku vēroju savu jauno dzīvokli un sapratu, ka tas ir kā radīts saviesīgiem pasākumiem. Te valdīja tāda kā ballīšu atmosfēra. To ir grūti izskaidrot, bet kad nonāc ballīšu atmosfēras dzīvoklī, tas uzreiz top skaidrs. Nu un ko? Paņēmu telefonu un uztaisīju pāris bildes ar panorāmas logiem, savu jauno dīvānu un šampanieša pudeli un ieliku Instagram ar tekstu: Mana jaunā mājvieta. Piesakās, kas grib atnākt nosvinēt.
Man atrakstīja vairāki čomi un sarunājām nākamajā vakarā pie manis tikties. Visa diena pagāja vienā skriešanā, bija daudz darbi jāpadara, tāpēc telefona saruna ar Dāvi notika diezgan pavirši. Bet varbūt es nedaudz atslēdzu fokusu pēc tam, kad Dāvis pavēstīja, ka viņa izklaide ar Ramonu sāk pārtapt īstās attiecībās. Lai gan iepriekšējā dienā baudīju Daces iekvēlināto ķermeni un patīkamo sabiedrību, šie jaunumi mani ne pārāk iepriecināja. Lai nu kā, aicināju arī Dāvi pievienoties vakara ballītei pie manis.
Nupat biju paspējis pārkāpt pāri slieksnim, rokās nesot dzērienus un uzkodas, kā pie manis jau sāka pulcēties tauta. Biju gaidījis kādus piecus, bet pusstundas laikā dzīvoklī bija jau piecpadsmit cilvēki! Saprotu, ka šobrīd jau nedaudz pārkāpjam valsts noteikumus par cilvēku pulcēšanos. Pa dienu biju tik aizņemts, ka pavisam aizmirsu gan par glāzēm, gan dakšiņām un šķīvjiem… uzzvanīju vienam no draugiem, kas vēl nebija ieradies, lai atnes vienreiz lietojamos galda piederumus un salvetes. Es nebiju pieradis domāt par tādām praktiskām un pašsaprotamām lietām un tas vienkārši man paslīdēja garām. Dace nekur nebija manāma, lai gan biju arī viņu aicinājis. Arī no Dāvja nebija ne miņas. Toties Ramona gan bija pagodinājusi manus jaunos apartamentus ar savu dzirkstošo klātbūtni. Viņai pietika, ka fonā skan mūzika, lai ballīte varētu pa īstam sākties. Filmas “Coyote Ugly” bāra letes dejas nobāl uz Ramonas fona! Vērojot Ramonas ķermeņa jutekliskās dejas kustības, fantāzijas par to, kā satveru viņu un ievelku tepat vannas istabā, raisījās pašas no sevis. Aprāvu sevi aiz cieņas pret Dāvi. Aizgāju uz virtuvi, lai nolaistu ķermeņa temperatūru par pāris grādiem, iedzerot aukstu ūdeni. Kad pagriezos, Ramona man stāvēja pavisam tuvu klāt, aplika rokas ap pleciem un mēģināja noskūpstīt. Kaut ko murmulēju par to, ka nevajadzētu, ka Dāvis un tā… bet patiesībā es gribēju uzraut Ramonas kleitu gaisā, uzsēdināt uz virtuves letes un kārtīgi izmīlēt! Lai gan Ramona tik viegli mierā nelikās, man kaut kā tomēr izdevās šo impulsu apvaldīt un pavadīt Ramonu atpakaļ uz viesistabu, kur, acīm redzot, atskanēja viņas mīļākais gabals, jo viņa tūlīt pat ievirpuļoja pūlī un turpināja dejot. Turpmākās stundas aizritēja bezrūpīgi ballējoties lieliskā kompānijā. Korķējām vaļā visus ekskluzīvos grādīgos dzērienus, ko nupat biju atvedis no sava iepriekšējā dzīvokļa. Kaislīgas dejas pie panorāmas logiem noteikti raisīja skaudību rajona kaimiņiem, kas to visu vēroja. Pasūtījām vēl ēdienu, spēlējām spēles, baudījām ūdenspīpi līdz nemanāmi atausa rīts un visi pamazām devās prom, pa vienam vai pārīšos. Tikai Ramona bija palikusi, iekārtojusies dīvāna stūrī un saldi iemigusi.
Ko iesākt ar Ramonu uz mana dīvāna? Raksta beigas lasi manā blogā - https://mistersx.com/nelikumiga-salsmaizes-ballite/?utm_source=spoki&utm_medium=7.3
