Holandē Formulas sacīkste bija,
Notika briesmīga tur traģēdija.
Tur Grand Prix izcīņa nupat tik sākās,
Pilnas ar degvielu bolīdu bākas.
Viljamsons Rodžers tur sacīkstē brauca
Vienā no komandām, MARCH kuru sauca.
Priekšējais ritenis sabojāts tika,
Bolīdam bīstami saslīdēt lika.
Atsitās nabaga bolīds pret žogu,
Apmetās gaisā ar nelielu loku,
Apgāzās otrādi un visai drīz
Dega ar liesmām jau sprakšķēdams viss.
Viljamsons nespēja izrāpties ārā,
Sauca pēc glābiņa balsī viņš vārā.
Tad Deivids Pērlijs pie bolīda metās,
Tautieti izvilkt no liesmām viņš centās,
Brīdi viņš cīnījās tikai viens pats,
Palīgu nebija. Briesmīgs šis skats!
Palīgi ieradās stipri par vēlu.
Pērlijs tiem pārmeta ar balsi žēlu:
'Kamēr jūs slēpāties ceļmalas krūmos,
Nabaga Viljamsons nosmaka dūmos.'
Pērlijs par drosmi gan saņēma balvu -
Ordeni, bet viņš tik šūpoja galvu:
'Ordenis ir man par cīņu šo sīvu,
Labāk es gribētu kolēģi dzīvu.'
