Nav ne jausmas, kur palika jūlijs, bet vēl jūnijā man sanāca tā, ka jau nākamajā dienā aiz tās, kurā no Laines dabūju viņas ceļojuma grāmatu „Ar stopiem apkārt pasaulei", es aizrakstīju Mansarda Jānim (dienu pēc grāmatas atvēršanas svētkiem, uz kuriem diemžēl netiku), sakot, ka vēlētos tikt pie Harija Vagranta grāmatas “Ielu muzikanta dienasgrāmata” Viņš, kā...Nav ne jausmas, kur palika jūlijs, bet vēl jūnijā man sanāca tā, ka jau nākamajā dienā aiz tās, kurā no Laines dabūju...
Reklāma
Tātad, sākšu ar to, ka mūsu ģimenē mēnesi atpakaļ ienāca runcis, it kā melns, bet patiesībā šokolādes brūns, meinkūns, par tādu es biju sapņojusi sen... Lasīju arī daudz informāciju par šo šķirni, visvairāk patika tas, ka šie kaķi esot rotaļīgi ne tikai maziņi būdami, bet arī pieaugušā vecumā, kā arī viņu skaistās austiņas un iespējamais lielais augums...Tātad, sākšu ar to, ka mūsu ģimenē mēnesi atpakaļ ienāca runcis, it kā melns, bet patiesībā šokolādes...
Reklāma
Raksts, par narkomāniem, kurus dažreiz gadās satikt uz ielas, krūmos vai pamestās mājās.
P.S Bildes nebūs, jo nevēlos likt svešu cilvēku bildes!
Kādu dienu, es ar draugiem mierīgi gājām pa ielu. Mums pretī gāja vīrietis kopā ar sievieti. Pēc gaitas jau varēja spriest, ka kaut ko salietojušies. Protams, ka es uzsāku sarunu ar viņiem un viņi man visu izstāstīja. Izstāstīja...Raksts, par narkomāniem, kurus dažreiz gadās satikt uz ielas, krūmos vai pamestās mājās.
P.S Bildes nebūs, jo...
Reklāma
Pēdējais raksts par narkomāniem, kurus satieku. Kāpēc pēdējais, jo vairs nav tikušas iespējas viņus satikt. Tomēr, pastāstīšu sīkāk rakstā.
Daudzi domā, ka no viņiem jābaidās un nav jāiet klāt. Tomēr man no viņiem nav bail. Es saprotu, kā ar viņiem sarunāties. Nevēlos arī konfliktus. Tajā laikā, kad mācījos skolā – mums mācīja, kā sarunāties ar šādiem cilvēkiem,...Pēdējais raksts par narkomāniem, kurus satieku. Kāpēc pēdējais, jo vairs nav tikušas iespējas viņus satikt....
Atceros sevi, kā mazu bērnu – varēju pa nakti staigāt pa pagalmu, ielu vai vienalga kur. Nebija bail, kaut vai man aptuveni ap to laiku bija 7 gadi. Es varēju staigāt un nebaidījos ne no viena. No skolas gāju, no veikala un no mammas darba. Laika pagāja un sapratu to, ka man patīk staigāt vienatnē pa tumsu. Tagad laiks ir pagājis un, kā parādās tumsa – es baidos. Sēžu istabā un domāju,...Atceros sevi, kā mazu bērnu – varēju pa nakti staigāt pa pagalmu, ielu vai vienalga kur. Nebija bail, kaut vai man...
Reklāma