Šis stāsts ir balstīts uz patiesiem notikumiem!
Viss sākās ar to, ka iepazinos ar nepareizajiem draugiem. Tā noteikti bija mana kļūda, jo manuprāt es pie visa esmu vainīga. Es iepazinos ar viņiem, nevis kāds cits. Man noteikti nevajadzēja sākt ar viņiem kontaktēties, bet gan vajadzēja izvairīties no viņiem. Sāku smēķēt 13 gadu vecumā, dienā nosmēķēju divas – trīs paciņas, manuprāt tas ir daudz. Sāku rēķināt cik viss man ir izmaksājis un tā bija ievērojama summa. Katru dienu es palūdzu kādam cilvēkam, kuru protams nepazinu, lai nopērk man cigarešu paciņas. Gandrīz visi man arī nopirka. Tad, es vienkārši domāju: ‘’Tas taču ir stilīgi!’’. Piemēram, ja es nosmēķēju trīs paciņas dienā, tad sanāk tā: 9 eiro (dienā), 63 eiro (nedēļā) un apmēram 252 eiro (mēnesī). Tā priekš manis bija iespaidojama summa, jo savos gados es taču nekur nestrādāju. Parasti naudu prasīju vecākiem, lai iedod pāris eiro čipsiem, sulai un konfektēm. Tā man mēnesī vajadzēja palūgt 252 eiro. Parasti naudu arī iedeva, bet ar jautājumu: ‘’Pirksi atkal to pašu? Un atnes obligāti čeku!’’ Protams, ka es čeku nenesu nekad, jo es pat veikalā nekādus čipsus nepirku – man vienkārši negaršo. Tad sapratu, ka šī summa ir par traku un sāku pirkt krievu izcelsmes cigarešu paciņas saucamajās ‘’točkās’’. Tur protams, ka viss bija daudz reizes lētāk, nekā veikalā pirktās. Dienā aizgāja max 6 eiro, nedēļā max 24 eiro un mēnesī max 96 eiro. Tas bija diezgan ievērojami priekš manis. Cenas samazinājās vairāk nekā uz pusi. Gada laikā man aizgāja ‘’točkas’’ cigaretēs 1152 eiro. Sāku domāt, kā šo summu samazināt. P.S – smēķēju aptuveni līdz atmešanas brīdim astoņus gadus. Padomāju, ko tik nenopirktu par šo naudu, visu kuru iztērēju cigaretēs. Tad sāku arvien mazāk smēķēt, pēc tam es nosmēķēju tikai vienu paciņu dienā. Pēc tam cigareti nosmēķēju un pusi atstāju uz vēlāku laiku. Dienā tā man aizgāja apmēram mazāk nekā viena paciņa cigarešu. Sākās vasara un man atkal sākās drausmīgs klepus, kā jau katru vasaru. Negribu protams saslimt vasarā, tāpēc vēl samazināju cigarešu daudzumu. No mazāk par vienu paciņu, aizgāja uz piecām – sešām cigaretēm dienā. Atkal visas cigaretes smēķēju uz pusi, palika vairāk laika pašai ko padarīt, nevis tikai smēķēt un smēķēt. Tad sākās laiks, kad smēķēju no trīs – četrām cigaretēm, atkal uz pusi. Pēc tam atkal divas – trīs cigaretes un atkal uz pusi, līdz es nonācu līdz vienai cigaretei dienā. Smēķēju šo cigareti parasti trīs – četras reizes. Pēc tam jau sapratu, ka varu bez cigaretēm izdzīvot.
Tagad, es vispār nesmēķēju un nevienam neiesaku, tā ir lieka veselības bojāšana un naudas tērēšana!
