Raksts, par narkomāniem, kurus dažreiz gadās satikt uz ielas, krūmos vai pamestās mājās.
P.S Bildes nebūs, jo nevēlos likt svešu cilvēku bildes!
Kādu dienu, es ar draugiem mierīgi gājām pa ielu. Mums pretī gāja vīrietis kopā ar sievieti. Pēc gaitas jau varēja spriest, ka kaut ko salietojušies. Protams, ka es uzsāku sarunu ar viņiem un viņi man visu izstāstīja. Izstāstīja to, ko varēja izrunāt. Sieviete bija pirmā, kura ar mani sāka par to visu runāt, bet pēc tam piebiedrojās vīrietis. Sieviete stāstīja, ka lieto tikai trīs mēnešus, bet vīrietis aptuveni piecus gadus. Es, viņiem pajautāju, vai vispār zina kāds būs viņu ķermenis, seja pēc ilgāka lietošanas stāža. Vīrietim protams, ka bija jau izkrituši zobi, kaut vai viņam bija tikai 34 gadi. Seja vīrieša arī nebija tāda, kādai jābūt viņa vecumā. Pēc jautājuma, ko viņi lieto? Atbilde bija: pārsvarā marihuānu un amfetamīnu. Pēc tam pajautāju, vai viņi šņauc amfetamīnu vai injicē vēnā? Atbilde bija: mēs lietojam to, kas ātrāk iedarbojas! Man tas bija tāds šoks! Abi izstāstīja, ka vecāki jau miruši un man viņu palika žēl. Pēc šī trieciena arī sāka lietot narkotikas. Pastāstīja, ka ņemot naudu mantas ieliekot lombardos, kuras parasti ir zagtas vai atrastas. Viņiem neesot bail no cietuma, jo tāpat nav kur palikt. Pēc tam sekoja atbilde: mums jāiet, tad arī atvadījos un pateicu, lai lieto mazāk, bet vislabāk būtu tad, kad atmestu visu šo nodarbi.
Pastāstīšu vēl divās vietās satiktus narkomānus, tikai citus.
Sāksim, ka krūmos vienreiz redzēju mētājamies izlietotas šļirces, maisiņi, karote un korķi. Paskatoties dziļāk redzēju, kā četru jauniešu kompānija guļ krūmos. Mēģināju piecelt, bet neveiksmīgi. Es viņus nedaudz pakustināju un viņi piecēlās! Protams, ka neko nevarēja pateikt, bet tas, ka viņi bija kaut ko lietojoši tas ir fakts. Pirmais, ka blakus atradās daudzas mantas, kuras izmanto priekš narkotiku injicēšanas vēnā. Viens jau sāka bļaustīties, bet es pateicu, lai ir mierīgs un tāds arī viņš bija. Paprasīju vai ir ko lietojuši pateica: nedaudz, bet to pateica tik vārgi, ka manuprāt viņam nebija spēka runāt. Iespējams, jo narkotikas vēl nebija izgājušas no organisma. Domāju saukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, bet pārdomāju. Sapratu, ka negribu taisīt jauniešiem nepatikšanas. Var jau padomāt, kur viņi tagad būtu nonākuši. Vienkārši pateicu, ka es eju un aizgāju prom. Atpakaļ nākot ar jaunu jautājumu, viņu tur vairs nebija. Protams, ka šļirces, korķi, karote un maisiņi palika tur pat kur bija. Varbūt aizgāja pēc jaunas devas? Tikai drēbes bija redzami viņiem nonēsātas un neticu, ka tik ātri dabūja naudu jaunai devai. Viens, kurš gulēja bija biezs, adīts džemperis – izstaipīts. Pārējiem diviem krekli ar caurumiem un vēl vienam vispār nebija nekā mugurā, izņemot džinsu bikses un apavus.
Stāsts par pamestā mājā satiktiem narkomāniem.
Kādu dienu mani draugi pasauca, lai es atnāku uz vienu pamestu māju. Paprasīju, kāpēc? Teica, lai es atnākot! Teicu, ka būšu pēc apmēram 20 minūtēm. Atnākusi uz to pamesto māju, es ieraudzīju savus draugus, viss bija kārtībā. Tad izdomājām, ka vajag pastaigāt pa otro stāvu, tur visu izstaigājām arī viss bija labi. Pirmajā stāvā pie trepēm gan atkal izlietotas šļirces. Domāju, ka draugi vienkārši mani izjoko, bet tā nebija – viņi par to vispār neko nezin. Es, protams apstaigāju teritoriju un pamanīju sievieti. Apmēram 29 gadus veca, bet īsto vecumu nevaru noteikt – neesmu eksperte šajā jomā. Apskatījos visu, kas atradās viņai blakus. It kā jau nekas īpašs, - alus pudeles (noteikti visu, kas šeit ir bijuši), vienkāršā vārdā saucot atkritumu kaudze. Skatoties uz sievieti viņai blakus atradās to, ko es domāju. Vienīgais, ka uzreiz nevarēju atrast. Tur atradās tukšas tablešu paciņas, manuprāt viņas. Pēc iepakojuma, es nospriedu – tas ir extazy tablešu tukšās paciņas. Īstenībā jau visi, kuri gribētu varētu dabūt extazy, jo viņš ir lēts. Pati esmu mēģinājusi un neiesaku! Katram var būt dažādi efekti. Sievietei gan, es izsaucu neatliekamo medicīnisko palīdzību. Pagaidīju, kamēr atbrauks un apskatīs viņu. Atbraukuši, es neko nestāstīju tikai pateicu, ka laikam sievietei palicis slikti un tāpēc viņa gulēja zālē aiz pamestās mājas. Viņu nolēma hospitalizēt, cerams viņai viss būs kārtībā – es pie sevis nodomāju. Tad viņu aizveda, pie manis piegāja draugi un pajautāja visu, ko es zinu par to. Protams, ka visu izstāstīju, tie taču draugi. Viņi tikai par viņiem visiem pasmējās, bet man gan smiekli par neko nenāca. Atcerieties, ka narkotiku lietošana ne nenoved pie laba, bet tieši otrādies!
Kā Tu domā izlietotās šļirces bija viņas, vai tomēr kāda cita?
nu gan narkomāni līp pie tevis kā mušas
