Šis stāsts ir par mums..Par tiem 6 menešiem..Noteikti pirms lasišanas iesledz video..
Iepazināmies spēlē..
Piedāvāju runāt skype..
Un tad viņš uzrakstija privāti,ka vēlas parunāt..
No paša sākuma mēs ta īsti nerunājam parsvarā klusējam..
Atceros viņš mani sita spēlē ... Liekas tik debīli..
Es;Nax sit mani? Viņš; Nax nē?
Tā arī beidzās mūsu saruna..
Pagāja kāds laiks..
Es uzrakstiīju..
Pajautāju lai atsūta bildi..
Atsūtija..
Pēc tam es..
Viņš; Ta tak neesi tu xd Es: da protams Viņš:Nu re Es: tā tak tu
No sākuma bija jautri..
Runāja skaisti..
Teica ka negrib ,tikt sāpināts
Pēc kāda laika iepazinām viens otru tuvāk..
Un sākas strīdi par sīkumie,ka man šķita..
Pēc tam viņš izstāstija kaut ko tiešām tik privātu..
Tad es viņu iepazinu no pavisam citas puses..
Pēc tam..
Katru dienu bij viens un tas pats.. Kā iet? Ko dari? Kā pagāja tava diena?
Tas sāka apnikt..
Mums nebija par ko čatot..
Un viss nonāca līdz tam..
Ka vairs viņš negribēja neko..
Vairs nebij ,kā agrāk
Un tad vienu dienu..
Viņš uzrakstīja *Viss*
Pēc tā es sapratu ,ka viņš vnk vairs negrib ar mani čatot
Liekas esmu tik debīla
Es turpināju rakstīt..
Izstāstiju visu kas un kā..
Ka no sakuma bija forši..
Bet viņam tas nešķita forši..
Viss gāja uz to ,ka mēs pārtrauksim čatot..
Teicu viņam ,lai izdzēš un nobloķē..
Jo zinot sevi es uzrakstītu ..
Cerēju ,ka viss izdosies..
Paldies par to kas bija!
.....................................
Un tieši tagad,šodien viņš izdzēša mani no sava kontaktu saraksta..
Vai es pardzīvošu?
Gan jau viss būs labi!
