Šis stāsts varbūt kādam liksies garlaicīgs un nesaistošs, tomēr es šo visu uzrakstīšu.
Vienā parastā dienā, es sēdēju portālā ‘’facebook’’. Ievēroju, ka ir ienākušas vēstules un protams arī viņas izlasīju. Viena vēstule arī bija no pavisam nepazīstama cilvēka, kuru es nepazinu. Izlasot vēstuli, es arī atbildēju un tā sākām sarakstīties. Vēstules bija pavisam vienkāršas, ne tādas, lai atsūtot es savas bildes vai ko tādu. Viņš man pēc kāda laika iepatikās, un es viņam arī. Vienīgais, ka viņš dzīvoja un strādāja ārzemēs. Vienreiz uzrakstīja, ka atbrauks pie manis ciemos un visu sarunājām. Viņš man izklāstīja savu dzīvi sīkumos, kas viņam ir bijis. Arī pavisam sīkas detaļas. Sēdējām un sarakstījāmies no agra rīta līdz vēlam vakaram. Aizrakstot vēlāk pāris vārdus, viņš pajautāja: ‘’kāpēc?’’ Es viņam arī aizrakstīju, viņš uzreiz izgāja ārā no portāla. Pēc laika viņš atkal man uzrakstīja. Sapratu to, ka viņam interesē tikai izskats, bet ne īsta draudzība vai arī patiešām mīlestība. Protams, ka sarakstamies arī ar viņu pašlaik, bet es zinu to, ka mums būs tikai interneta draudzība. Nevēlos viņu savā dzīvē redzēt. Tāpēc, ka man nepatīk puiši kuri skatās meitenes tikai pēc izskata. Vēlos īstas attiecības, bet ne tādas. Pārrunāju šo visu ar draudzenēm un mēs izdomājām plānu, kā viņu pārbaudīt. Viņas viņu uzaicināja draudzēties un viņš apstiprināja. Uzreiz viņas sāka saņemt vēstules arī no viņa. Sāka sarakstīties un atklājās, ka viņš visām šo raksta un vēlas iepazīties. Es šo protams, ka viņam vēl neesmu atklājusi un arī netaisos. Manas domas uzreiz mainījās uz negatīvo pusi par viņu. Tagad es viņam vairs nerakstīšu un neiesaistīšos šajā visā. Šī man būs mācība uz visu atlikušo dzīvi.
Ieteikums visām meitenēm: neatbildiet uz nepazīstamu cilvēku vēstulēm, jo viss var beigties tāpat, kā man.
Un turklāt - katram pašam IR sava galva uz pleciem 
Bet gadījumā ja nu tomēr NAV, tad neviens pie tā nevar būt vainīgs! 
