Gundars Rode beidzot sasniedzis to, ko ilgi kārojis, iespēju spēlēt . . .
Paziņojot savu lēmumu pieteikties Latvijas BuzzerBeater basketbola draftam, Gundars juta, ka ģimene uz to raudzījās ar bažīgām acīm. Kaut tēvs vēlējās, lai dēls iegūst izglītību, bet nebilda ne vārda, līdzīgi domāja arī māte, kura piekrītoši uzklausīja dēlu un deva savu svētību, pretēji kliedzošajai balsij galvā. Brāļi priecājās par Gundara lēmumu sekot savam sapnim, sakot, ka vismaz viens no četriem darīs to, ko vēlējies visu mūžu.
Latvijas Buzzerbeater virslīgas drafts notika Melngalvju namā, jaukā pirmdienas vakarā, mākoņi klāja debesis, pasargājot no saules stariem, bet nedraudēja ar lietus gāzēm. Svinīgais pasākums bija pirmā deviņpadsmit gadīgā puiša vizīte galvaspilsētā.
Lielā zāle bija svinīgi iekārtota, tikai labāko draftu kandidātu ģimenēm atradās vieta pie galdiņiem. Rodu ģimene sēdēja pašā zāles priekšā, pie galdiņa ar uzkodām un vārdu nozīmīti pretim katram krēslam. Vecāki izjuta lepnumu par savu dēlu, māte valdīja asaras katru reizi, kad paskatījās uz Guntara sejiņu atceroties skatu kā mazais puika sāka mētāt bumbu mājas pagalmā. Tēvs saprata, ka mazais dēliņš saviem spēkiem paveicis to, par ko viņš sapņoja bērnībā. Vislielāko kamolu kaklā uzvēla doma, ka dēls visu darījis pēc paša gribas, ne viņa spiests.
Satraukums bija teju acīm redzams, Gundars bija drafta melnais zirdziņš, spēlējis visbiežāk savā pilsētā, savā zālē. Lai arī puiša talants nebija nepamanīts, bet visai Latvijai to redzēt klātienē liedza Gundara finanses pat par spīti brāļu palīdzībai. Varbūt tieši tādēļ viņš netika nosaukts kā pirmais. Puisis neskuma, pat necerēja saukties par talantīgāko virslīgas draftēto jauno spēlētāju, viņš arī būtu priecīgs tikt nosauktam kā pēdējam, ka tik pa skaļrunī izdzirdētu savu vārdu.
-Ar pirmās kārtas otro izvēli komanda Radio galva “Vecie vilki” izvēlas 1,88 metrus garo, deviņpadsmit gadus jauno Gundaru Rodi- dzirdot savu vārdu izskanam skaļrunī, sapnis kļuva tikpat reāls kā asaras lāse uz viņa vaiga. Notraucot to no vaiga, kļuva pilnīgi skaidrs, ka viņš izdzīvo visu pa īstam, mitrums uz rokas bija pavisam reāls.
Kaismīgu aplausu pavadīts, puisis uzkāpa uz skatuves un saņēma cepurīti ar Radio galva “Vecie vilki” logo uz tās. Sviedri lija pār pieri kā ūdens, ja viņam uz galvas uzlietu spaini ar to, katrs pakāpiens bija risks paklupt, pat mazais puteklītis aizskatuvē biedēja sagādāt nepatikšanas skaistajā mirklī. Pavisam labi klājās, atgriežoties savā vietā, kad vispirms pleci sajuta brāļu spēcīgos apsveikuma sitienus, pēc tam arī mātes apskāviens un tēva rokas spiediens.
Diemžēl priekam sekoja trīs uztraukuma pilnas dienas, kurās talantīgais basketbolists ar brīvo spēlētāju aģentu sazvanījās teju katru stundu. Vecie vilki lēma nenoslēgt līgumu ar tikko draftēto jaunekli, bet ievietot viņu spēlētāju tirgū. Tas bija pārsteidzošs lēmums, jo Gundars noteikti bija viens no talantīgākajiem jaunajiem basketbolistiem visā draftā.
Tuvojoties trešajai jeb pēdējai dienai, kad Gundaram Rodem bija jāuzzina, kuras būs viņa nākamās mājas, viņš vairs nespēja ne ēst, ne sēdēt, ne gulēt, viņa rokās turējās vien basketbola bumba un skatiens pavērsts pret uz soliņa guļošo telefonu.
Pēc kārtējā veiksmīgā treniņu tālmetiena, iezvanījās Gundara telefons, pieskrienot pie tā, uz ekrāna lieliem burtiem izcēlās “Aģents”. Mazliet trīcošām rokām, cenšoties nenomest trauslo viedierīci, viņš, pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem nospiest zaļo klausulīti, atbildēja ar raustīgu nepārliecinošu atbildi.
-Man tev, lācīti, ir laba ziņa- aģents iesāka sarunu ar pozitīvu balss tembru, jaunais ambiciozais aģents ar lielu enerģiju metās darbā, meklējot jaunu mājvietu vienam no saviem potenciāli talantīgākajiem spēlētājiem -tu varēsi nemeklēt jaunu mājvietu, tu paliksi turpat Valmierā. Tikko izveidots basketbola klubs par tevi samaksāja brangu naudiņu un vēlas tevi redzēt spēlējam pēc iespējas drīzāk-
-Lācītis?- Gundaru pārsteidza aģenta uzruna, reizē ļaujot smadzenēm sagremot tikko saņemto ziņu.
-Tu uz skatuves lāčoji kā resns lācis- iesmējās aģents -Sniegputeņu komandas vadība tevi vēlas redzēt pēc iespējas ātrāk, neliec viņiem gaidīt-
Vārdi kā Selīnas Dionas Titānika dziesma saviļņoja puiša sirdi, acīm kļūstot aizvien miglainākām, nespējot noticēt, ka sapnis par iešanu laukumā profesionālā basketbola komandā nu kļuvis pavisam reāls. Visi atteiktie randiņi, izlaistās ballītes, stresa pilnie mēneši, kad starp darbu un mācībām tika iespiests laiks basketbola treniņiem beidzot nesis augļus. Gundars nokrita uz ceļiem un cieši apskāva oranžo ripuli savās skavās, tikpat cieši kā gribasspēks, kas pavadīja viņu visus šos gadus.
2) Kad sapņi piepildās . . . 2
3) Kad sapņi piepildās . . . 3
4) Kad sapņi piepildās . . . 4
5) Kad sapņi piepildās . . . 5
6) Kad sapņi piepildās . . . 6
7) Kad sapņi piepildās . . . 7
8) Kad sapņi piepildās . . . 8
