Izaicinājumi mūsu ikdienā sastopami ik uz soļa, Gundaram viens no tādiem gadījās izlaiduma balles vakarā. Kā jau dziesmā dzied, cīņā ar sevi, otrā vietā neeksistē . . .
Vidusskolas izlaidums ir viens no nozīmīgākajiem notikumiem katra cilvēka dzīvē. Tas savā ziņā ir kā slieksnis, kuram pārkāpjot tu nonāc pieaugušā cilvēka dzīvē. Šajā vakarā šis notikums bija sagaidāms deviņpadsmit gadīgā Gundara Rodes dzīvē.
Puisim izlaidums nebija nekas vairāk kā tikai vēl viens izšķiests vakars, kurā jāatliek treniņi. Sabiedriski pasākumi gluži kā kaķim ūdens, bet arī kaut ko tik nepatīkamu viņš prot pavērst sev par labu. Kļūstot par profesionālu basketbolistu būs nepieciešams ierasties uz neskaitāmiem pasākumiem un kā sarunās tā pasākumā iejusties kā zivij ūdenī.
Vakara balles sākumā, skolas aktu zālē, Gundars iesoļoja ar nakts melnuma krāsas uzvalks, baltu kreklu un ogļu tumšuma tauriņu, kas nolaidies zem zoda uz krāgas. Iepriekšējās dienas friziera griezums palīdzēja koptēlam izskatīties tik šiki, cik vien puisis varētu vēlēties. Iekšā kūsāja skolas beigšanas prieks, uz brīdi aizmirstot nākotnes nenovēršamo lēmuma pieņemšanas laiku. Pēc nedēļas sagaidāms basketbola drafts, pēc kuras neveiksmes nākotnes plāni tiktu izpostīti ar Katrīnas cienīgām sekām.
-Tu šovakar lauzīsi sirdis- Gundaram pa plecu uzsita vēstures skolotājs, paveroties uz tukšo deju placi, kas aicināja dejotājus ar jaukas zaļumballes dziesmu -došu pēdējo padomu, ej pie skaistākās meitenes, viņa neatteiks, ko pārējie puiši izskatās tikpat nobijušies kā tu-
-Paldies- Gundars pateicīgi atteica, vērodams plašo zāli priekšā. Lillā sienas pieklusinātajā apgaismojumā izskatījās pavisam baltas. Otrā pusē uz skatuves mūziķu grupa izskatīties atraktīvāki un labāki kādi ir patiesībā. Pa labi vairākās mazākā grupās stāvēja meitenes, kurā ķiķinot ik pa laikam lūkojās puišu virzienā. Uz tiem pašiem puišiem, kuri tramīgi centās viens otru uzmundrināt, lai saņemtu spēkus doties pāri koka dēlīšu klātajai zāles grīdai un uzaicinātu meiteni uz deju -nedomāju, ka kāda vēlēsies ar mani dejot, manas prasmes dejot ir līdzīgas kā Maiklam spēlēt beisbolu- nebija noslēpjams, ka vēstures skolotājam asprātība palika kā neatminama mīkla.
Gundars devās pie saviem draugiem zāles kreisajā pusē, vispirms saņemot uzslavas par fenomenālo sniegumu vakardienas basketbola spēlē, pēc tam dzēlīgas piezīmes par Holivudas cienīgo matu griezumu. Iepriekšējā vakarā, astoņpadsmit gadus jaunais puisis iemeta teju četrdesmit punktus, piecpadsmit reizes rezultatīvi piespēlēja un pārķēra deviņas piespēles. Šie cipari ne tuvu nenesa to prieku, kādu radīja realizētais metiens pussekundi pirms spēles beigām, savai komandai dāvājot viena punkta vadību un uzvaru spēlē. Uz mirkli viņš tika pielūgts kā grieķu dievi, nokrītot zemē, laukuma vidū, komandas biedri, uzgulušies virsū, gluži vai viņu nospieda.
-Kuru tu aicināsi?- līdzās stāvošais Aleks sev raksturīgajā, slēpti sarkastiskajā tonī piebakstīja pie Gundara sāniem. Abu puišu skatieni bija kā piekalti pie paralēlklases meitenēm, kuras tāpat ķiķinot lūkojās atpakaļ. Abas puses neveiksmīgi centās uzminēt otru domas, tā vien ķiķinot un ik pa laikam pieliekot rokas priekšā lūpām, lai teiktais aizceļotu vien pie vēlamajām ausīm.
Gundars piebiedrojās pie saviem draugiem Aleksa, Lūks un Ingusa, kuri savā starpā pārmija nenozīmīgus jociņus. Gundaram pievienojoties, tie palika dzēlīgāki un vairāk, tā nemanāmi aizritot pirmajai stundai no izlaiduma balles. Visbiežāk tika aprunāti iespējamie kandidāti uz pirmo deju, taču neviens, īpaši Gundars, nespēja paredzēt pirmo puisi, kurš šķērsos deju placi, lai uzlūgtu meiteni uz deju.
-Kur tu iesi?- Aleks platām acīm vēroja kā draugs izraujas no pulciņa un kā pirmais dodas pāri tuksnesim. Tā puiši bija iesaukuši deju placi, kas viņus šķīra no meitenēm.
-Izdarīšu to, ko neesmu pārliecināts vai spēšu- Gundars viegli atbildēja un turpināja ceļu pāri zāles grīdai, cieto papēžu klaudzoņai pavadītam. To nevarēja dzirdēt, jo apkārtējās čalas un dzīvā mūzika to pilnībā apslāpēja -dzīve ir kā basketbols, ja sevi neizaicini, labāks nekļūsi-
Gundara ātrais solis nogādāja viņu pie Ineses Abavas, meitenes, uz kuru viņš jau sen met aci, bet dūša augstāk par papēžiem nav spējusi uzrāpties, lai uzaicinātu viņu. Tumšie mati stiepās sprīdi pāri pleciem, saplūstot ar tumši brūno kleitu. Skaistais apģērbs spēja nosegt ceļgalu, ļaujot aktīvi darboties uz deju grīdas, taču vienlaikus izceļot meitenes slaido augumu.
Šī nebija tikai deja, tā reizē bija arī pirmā Gundara deja mūžā, kas gan vairāk atgādināja mīcīšanos uz vietas, taču arī tas skaitās. Pirmā deja nozīmēja arī baiļu pārvarēšanu, lampu drudzi, kad tik daudz cilvēku acu priekšā varēja paslīdēt kurpju papēdis, kurpju purngals varēja uzkāpt uz meitenes pirkstgaliem. Šāda izgāšanās murgos vajātu ilgu laiku, bet nekas no tā visa nenotika, jo mirklis tika izbaudīts, ne pavadīts baidoties no sliktā.
Pirmā daļa - Pirmais solis basketbolā !
Otrā daļa - Kad sapņi piepildās . . . 2
Trešā daļa - Kad sapņi piepildās . . . 3
Ceturtā daļa - Kad sapņi piepildās . . . 4
Piektā daļa - Kad sapņi piepildās . . . 5
Sestā daļa - Kad sapņi piepildās . . . 6
Septītā daļa - Kad sapņi piepildās . . . 7
