Neviens ceļš uz panākumiem nav rozēm kaisīts, katrā ir pa rožu krūmam un ērkšķim. Viens no tādiem ir krist kārdinājumā, kurā tevi grūž, tajā brīdī tu izlem savu nākotni.
Traucoties lejup pa kalnu ar riteni, kad vējš kā iestīvināts palags apņem seju un vaigi kļūst gluži kā dārgu jahtu buras, Gundars tuvojās Gaujas tiltam ar milzu ātrumu. Mazākais šķērslis varēja kļūt par kritiena izraisošu šķērsli, bet piecpadsmit gadīgais puisis uzticējās savai neticamajai veiklībai un reakcijai un protams jauniešu naivajai cerībai, ka ar viņu nekas nenotiks.
-Lēnāk, diegubikse- Gundars dzirdēja neticami bieži, bet tas viņu iedrošināja vie pierādīt pretējo, ka Berijs Alens nav ātrākais cilvēks pasaulē.
Gundara vectēvs tiki nesen viņam uzdāvināja Tornado, kā viņš iesauca tumši zili un melni krāsoto sporta divriteni. Nu viņa krosenes deldējās daudz lēnākā tempā, Vidzemes lielpilsētas ielas šķērsojot ar Kikpatrika Makmilana pedāļa minamo transportlīdzekli.
Līdz mērķim, pārgaujas parciņš, kurā viņu gaidīja pāris klasesbiedri, prasīja vien desmit minūtes. To visu viņš paveica pat spītējot nelietīgajiem luksoforiem, kurus nācās apbraukt ar lielāku līkumu, lai nebūtu jānokāpj no velosipēda.
-Tu nesteidzies- par Gundaru pazobojās Lūks, vienaudzis, kuram skauda viņa basketbola prasmes un uzmanība, kādu viņš gūst ar tā palīdzību. Tumši brūnie mati un biezās uzacis lika domāt, ka Lūks vienmēr ir dusmīgs kaut tāds patiesībā spēja būt vien reti.
-Viņam noteikti bija jāizlasa obligātā literatūra- Aleks piemetināja. Viņš bija augumā īsākais no grupiņas, bet to viņš kompensēja ar ātru mēli un trāpīgiem izteicieniem -ja man iedotu centu par katru reizi, kad viņš mūsu vietā izvēlas mācības-
-Beidzat, viņš ir klāt un varam doties- Kate jeb Katarīna pārējos skubināja ieņemt vietu uz savu velosipēdu krēsliem, lai kopā varētu doties piknikā Gaujas krastā. Pēc Gundara domām, Kate bija skaistākā klases meitene, kurā slepeni iemīlējies jau kopš pamatskolas beigām. Viņas blondās matu cirtas saules staros kļuva zeltainas, gluži kā pasaku princesēm, pasmaidot pasaule kļuva par kripatiņu skaistāka, bet atrodoties netālu no viņas, Gundaram aizmirsās visas vajājošās nebūšanas.
Draugu grupiņā vēl klusākā bija Beta, tumšmataina meitene, kura vienīgā ar apskaužamu regularitāti pelnīja skolā augstākus novērtējumus. Lai arī augumā tika par nieka tiesu pārsniedza Aleksu un ārēji likās trausla meitenīte, viņa spēja pamīties neticami ātri. Pat basketbola treniņu rūdījumu guvušais Gundaram nācās pielikt soli, lai atrastos grupas priekšgalā. Viņas īsie svārki perfekti saplūda ar pļavas zaļo krāsu, pa kādu visiem bija jādodas, lai nokļūtu piknika vietā.
Tā atradās Dzelzs tilta pakājē, kur daudzi iecienījuši pavadīt savu brīvo laiku, kā pastaigas vietu. Gundars ar draugiem bija iecerējuši ieņemt pļavu, kur pārmaiņus ēst, paspēlēt dažādas muļķīgas spēles un pamērcēties upē. Plānus varēja izbojāt kāds, kurš darba dienas rītā piecēlies ātrāk par desmitiem un jau bauda vasaras jaukumus. Par laimi neviens neizbojāja jauniešu plānus un tie ātri izklāja milzīgu palagu uz zāliena, tā stūros ātri saliekot akmeņus, lai nelielais vējš neaiznes visu maltīti.
Gundars no mugursomas izņēma pāris plastmasas kastītes un iepriekšējā vakarā iegādātus našķus. Tie lieliski iederējās starp pārējo atnesto neveselīgo pārtiku, kas potenciāli gandēs gan zobus, gan saprātu, kā to reiz Kevins Makkalisters teica Dunkana kungam.
Pēc mantu izlikšanas no somas, Beta aizgāja apskatīties ūdens siltumu upē, Kate nedaudz tālāk sociālajā tīklā ievietoja kārtējo ierakstu. Alekss turpat zemē piekārtoja mantas, bet Lūks darbojās ap savu somu.
-Tās ir cigaretes?- Gundars nosodošā pārsteigumā iesaucās. Bija dzirdētas baumas, ka Lūks smēķē, bet līdz šim brīdim, Gundars tam līdz galam neticēja.
-Tu nekad neesi tās mēģinājis?- Lūks augstprātīgi noteica, netieši norādot, ka katram tīnim tās vajadzētu lietot -es tev varētu vienu iedot, nevienam neteiksim, vai ne draugi- viņš speciāli uzkliedza skaļāk, lai pat Beta, kura atradās pļaviņas malā, pie ceļa, lieliski sadzirdētu puiša teikto.
-Jā- Alekss pievērsās abiem puišiem, saredzot samaitāt zelta puisēnu -tas būs mūsu piecu noslēpums, mūsu lūpas klusēs klusāk par ēnu čukstiem-
Visas acis bija pavērtas pret Gundaru, arī Kates, kuras priekšā puisis nepavisam nevēlējās izskatīties vājš. Vai jebkad viņam būtu izredzes no meitenes izdabūt piekrītošu galvas mājienu pēc uzaicinājuma uz randiņu, ja tagad noraustīsies draugu priekšā izņemt no Lūka plaukstas balti oranžo tabakas pildīto papīra gabaliņu.
-Man negribas- Gundara nedrošība kalpoja gluži kā asinis haizivs medību vietās.
-Jo mammīte aizliedza- Alekss iesmējās, sev līdzi pavelkot arī pārējos, tā Gundara seja kļuva tomātu sarkana.
Puisis bija dzirdējis neskaitāmus stāstus par cigarešu nodarīto ļaunumu, tie viens pēc otra nomainīja tos, kuri brīdināja par vienaudžu spiedienu. Prātā šo izsapņojis vairākas reizes, viņš nedomāja, ka pretoties tam nāksies tik grūti, bet bija pāris frāzes, kuras palīdzēja. Treneris reiz gari garlaicīgu lekciju par sabojātu sportista karjeru bērnību muļķību dēļ. Tas notika pirms vairākiem gadiem, vienā no pirmajiem treniņiem, bet vēljoprojām kaut kā spēja atsaukties atmiņā.
-Izmēģini, nepatiks, vairāk par to nerunāsim- Lūks piebakstīja, tā varēja būt pēdējā, bet varēja būt pirmā, to skaidri pateikt nevarēja neviens.
-Nedomāju, ka draugiem būtu jāuzspiež kaut kas- Gundars atbildēja ar, iespējams, teorijā pareizākajiem vārdiem, bet praksē tie izklausījās neticami nejēdzīgi.
Zobošanās par Gundaru nerimās, tāpat kā viņa nelokamā nostāja, kas pamazām pārauga vienā no viņa nīstākajām rakstura vājībām – spītība. Tā ļāva izturēt puišu dzēlīgos izteicienus, turoties pretim ar velmi, pašam lemt par sevi. Vien vēlāk vakarā viņš patiesi jutās par sevi lepns, nekļūstot par kārtējo tabakas kompānijas upuri. Šī nebija pēdējā cīņa, bet noteikti smagākā, jo bija jāstājas pretim draugiem tā, lai neizskatītos pēc noteikumu paklausīga jefiņa Kates acīs.
Iepriekšējās daļas:
2) Kad sapņi piepildās . . . 2
3) Kad sapņi piepildās . . . 3
4) Kad sapņi piepildās . . . 4
5) Kad sapņi piepildās . . . 5
