Gundara Rodes stāsts turpinās, Sniegputeņa komandas pamatsastāva uzbrūkošais aizsarga ceļš pretim sapnim kļūt par labāko basketbolistu pasaulē.
Desmito dzimšanas dienu Gundars Rode gaidīja īpaši, pat paslēpjot papīriņu rakstāmgalda slepenā nodalījumā. Katru dienu uz papīriņa tika nosvītrota viena diena, lai zinātu cik vēl atlicis līdz mērķim. Tur bija vairākas ciparu virtenes, līdz kārtējā mācību gada beigām, līdz Ziemassvētkiem, līdz jaunajam gadam, bet īsākā no tām piederēja dienu skaitam līdz dzimšanas dienai.
Tā tik ļoti bija gaidīta, jo vecāki deva solījumu, ka pēc pirmā maija saullēkta, viņš varēs doties pilnveidot savas basketbola prasmes pie vietējā trenera. Savas mūža garumā saņemtās gudrības treneris vietējiem jauniešiem nodeva divreiz nedēļā, uz treniņiem Gundaram vecāki ļāva doties tikai, kad zēns sasniegtu desmit gadu vecumu.
Sākumā Gundars dusmojās par šādu lēmumu, jo tas ziemā nozīmēja šķiest laiku bez trenēšanās, apspēlējot vārgos un nemākulīgos klases biedrus. Pamazām patika pret oranžo bumbu lavierēja uz apmātības robežas, kļūstot par mūža pirmo mīlestību. Apspēlējot trīs klasesbiedrus, kuri tikai pirms mirkļa izrādīja savu spēku pret mazākiem un vājākiem, spēles laukums tādu padarīja Gundaru. Divdesmit astoņus metrus garais un piecpadsmit metrus platais skolas basketbola laukums bija vienīgā vieta skolā, kur viņam nelīdzinājās neviens.
-Zini kā var atšķirt īstu talantu- pēc kārtējās sporta stundas, skolotājs piesoļoja pie puika un paslavēja par kārtējo lielisko izrādi ar bumbu -klasē vienmēr ir kāds, kurš ir labāks par pārējiem, komandas biedri viņu apbrīno, bet tikai īstu talantu apbrīno arī pretinieki un manas acis, kuras vērojušas tūkstošiem jaunekļu, kuriem paredzēja spožu nākotni. Saki, kāpēc neesi pilsētas jauniešu komandā?-
-Vēl trīs dienas un tad došos pie trenera, lai tiktu uzņemts komandā- Gundars atteica -pēc trim dienām būšu pietiekami vecs, lai viens mērotu ceļu no mājām līdz arēnai un atpakaļ- puikas acīs zaigoja uguntiņa, līdzīgi tajā kā mirklī, kad Ed, Edis un Edijs beidzot iegūtu bombonku.
Dzimšanas diena bija varena, visi trīs brāļi dāvāja pašam savu basketbola bumbu, māte cienastu, kas nelīdzinājās nevienam mielotajam, tēvs solīja doties ar dēlu pārgājienā, kādā viņu veda Gundara vectēvs. Šī diena viņam palikusi atmiņā, ne tikai kā viena no nedaudzajām dzimšanas dienām, kuru saskaitīšanai nu nepieciešamas abu roku visi pirksti, bet arī iedomātā vēlēšanās pirms nopūta visas svecītes uz tortes.
-Es vēlos kļūt par labāko basketbolistu pasaulē- Gundars sev čukstēja, ne īsti sev solot, ne īsti vēlotos. Kaut kas pa vidu, gluži kā Herakls, pusdievs, puscilvēks, gluži kā Peidža Halivela, pusragana, puse gaismas glabātāja, šai lūgtajai vēlmei vajadzēja kļūt tikpat īpašai.
Jau nākamajā dienā Gundars skrēja uz lielo arēnu pilsētas otrā pusē, tā viņš nebija skrējis kopš sporta stundas, kur viņam bija jāsacenšas ar četrus gadus vecākiem zēniem. Tajā reizē pretinieki bija lielāki, ātrāki un spēcīgāki, vien ar gudrību neapspēlējami, šoreiz pretinieks bija viens pats.
Nokļuvis pie Olimpiskā centra ieejas, Gundars atgrūda durvis un izskrēja cauri plašajai kases zālei, lai nokļūtu basketbola zālē. Tajā divi duči viņa vecuma bērni trenēja savas prasmes, pāri bumbas dribla skaņām varēja dzirdēt trenera skaļo balsi. Tā dobjums lieliski izvijās cauri arī ventilatora rūkoņai, bet ne tas biedēja jauno puisi. Treneris bija sešdesmit divus gadus jauns vīrietis, ar gaiši pelēku džemperi apsegtu lielu vēderu priekšpusē, brūnām biksēm, tādu pašu krāsas kurpju zolēm sitoties pret parketa grīdu. Skatienu slēpa biezas brilles ar tumši brūnu rāmi, īsa melna bārdiņa cilājās, slavējot un pamācot jaunos censoņu. Ogļu melnie mati laika gaitā bija nedaudz atkāpušies, bet no Gundara skatu punkta tas nebija redzams.
-Labdien- Gundars drošsirdīgi piegāja pie trenera un viņu uzrunāja no mugurpuses.
-Uzrunāt vīru no mugurpuses ir nekrietni, tas ir kā uzbrukt mugurai, necienīgi un gļēvi- treneris pagriezās, vispirms savilka seju, bet pēc tam pasmaidīja -man teica, ka ieradīsies, Gundar Rode, tavā pirkstā esot vairāk talanta kā citiem abās plaukstās-
