Pirmais spoki.lv rakstiņš. Sākot spēlēt Buzzerbeater basketbola menedžera online spēli, radās ideja radīt stāstu par spēlētājiem, viņu mērķiem, pagātni, veiksmēm un neveiksmēm. Stāsti būs tikpat dažādi cik esat Jūs un cilvēki jums blakus.
Stāsti iespējams aizraus ne tikai tos, kuri interesējas par sportu un basketbolu, bet arī meklē iedvesmojošu motivāciju ikdienai.
Pirmo basketbola bumbu piecgadīgais puisis Gundars Rode ieguva zem daudzīvokļu mājas pagalma krūmiem. Tur visu pamesta gulēja oranža bumba, nedaudz mīkstāka kā piedienētos, bet puikam tas nebija svarīgi. Būdams jaunākais no četriem brāļiem, viņam reti tika jaunas mantas, parasti vien brāļu saplēstās un nobružātas.
Turpat līdzās atradās tikpat nožēlojamā stāvoklī stāvošs basketbola grozs, sametinātu metālu stieņu un savītas ķēdes tīkliņa vietā. Stīpa bija tik atsperīga, ka netrāpot perfekti metāla caurumā, bumba varēja aizlidot tālu prom līdz automašīnu stāvlaukumam simt metrus tālāk. Grubuļainais asfalts, kas kalpoja kā laukuma segums bija tikai nedaudz labāks par automašīnu braucamo daļu uz ielas, laukuma otrā pusē.
Lai cik slikti viss rādītos pieauguša cilvēka acīm, piecgadīgais Gundars saredzēja perfekti gludu parketu ar Čikāgas Bulls simboliku vidū. Apkārtējās mājas bija kā pārpildītas tribīnes, uz zaļā zāles strēķa stāvošie soliņi bija rezervistu krēsli, no kuriem bija dzirdami komandas biedru uzmundrinošie saucieni. Pienācis spēles uzvaras izšķirošas brīdis, bumba rokās nevienam citam kā Gundaram Rodem, savas komandas neapšaubāmam līderim. Sekunžu skaitītājs rāda nu jau pēdējās sekundes, Rode dodas uz grozu, apstājas un met.
Metiens neaizsniedzās līdz stīpai, bet tas nemazināja puiša apņēmību šo situāciju izspēlēt vēlreiz, pēc tam vēlreiz un tad vēlreiz, līdz metiens no pašas groza apakša sekmīgi izkrita caur metāla ķēžu tīkliņu. Puika palēcās tik augstu, cik spēja viņa kājas.
Ar vien metiena veiksmi puika neapstājās, tam sekoja vēl viens un vēl viens, līdz vismaz astoņi no desmit metieniem bija veiksmīgi. Spēlēm bija jābeidzas, no augšējām tribīnēm atskanēja pazīstama sievietes balss “Gundar, jānāk mājā”. Viņa izklausījās nedaudz pikta, varbūt tāpēc, ka puisis bija solījis ātri atgriezties mājās, bet varbūt tāpēc, ka šajā stundā saule vairs nedeva gandrīz nekādu gaismu.
(Turpinājums sekos)
