Pēdējos rakstus apvienoju vienā, tāpēc nobeigums var kādam šķist sasteigts un neizvērsts, bet sāka izskatīties, ka šajā sadaļā sāk dominēt vien mani raksti. Tā rīkojos vien lai pabeigtu iesākto un pēc laba pārtraukuma, man bija piemirsies, kā šo izdomāto stāstu biju iesācis, katrā ziņā centos šo rakstu rakstīt kā mūslaiku fantastika žandra stāstu, mans mērķis nebija kādā viest nepamatotas bailes vai nepatiku pret tehnoloģijām.
Tā kā ar to nebūtu jau gana. Lolafam ar Estru virzoties savā bezceļa auto uz priekšu viņi pamanīja, ka no zemes sākuši ārā līst visi tās iemītnieki - kurmiji, sliekas un zemes vaboles, ar tendenci virzīties uz pamestā kvantu datora vietu. Neviens nespētu iedomāties, ka kaut kas tāds vispār būtu iespējams. Viņi nebija tikuši ne kilometru vēl no vietas, kuru bija izvēlējušies kā mākslīgā intelekta slazdu.
Lolafs Estrai: Klau draudziņ, lietas ne pavisam neizskatas, ka notiek jēlkā, lai mums būtu kaut mazākās izredzes izglābties. Iespējams, ka mākslīgais intelekts auto elektroniku ar kuru mēs pārvietojamies, izmanto kā savdabīgu raidītāju, lai lobētu sev vajadzīgos resursus kvantu datora pārtveršanai. Vienīgais, kas man nāk padomā patreiz ir pēc iespējas vairāk elektronikas atvienot no kopējās sistēmas. Ja nemaldos, tad auto varētu darboties bez jebkādas elektronikas palīdzības. Tikai jārēķinās ar draudiem, kurus varētu izraisīt auto apstāšanās, jo tad mēs vairs šo mūsu izglābšanās dampi nebūsim spējīgi iedarbināt.
Estra Lolafam: Dari kas jādara, bet esi uzmanīgs, jo man patreiz ir vajadzīga visa koncentrēšanās un modrība, lai savaldītu auto. Bez tam man ir jābūt gatavi jebkurai iespējai, ar kuru mūs ceļā varētu pārsteigt mākslīgā intelekta vajadzība mūs apturēt!
Lolafs nevilcinādamies no savas rokassomas izvilka skrūgriezni un sāka ārdīt auto paneli, cenšoties netraucēt Estrai vadīt auto. Magnetolu un citas auto pierīces Lolafam sanāca atvienot bez īpašām piepūlēm. Tomēr tas viņam nelika apstāties.
Lolafs Estrai: Šķiet, ja pacentīšos, tad spēšu tikt no salona klāt akumulatora galvenajam vadam, ja atvienošu to, tad visa elektronika auto tiks atslēgta.
Estra Lolafam: Dari tā, tikai esi uzmanīgs, lai atliektā paneļa plastmasa man netraucē vadīt. Bez tam pielūko, lai rīkojoties nepārplēs kādu hidroulikas vai dzesējamā šķidruma šļauku un pacenties neielikt kaut ko mehānisko iekārtu ceļā, kas man auto padarīs nevadāmu.
Lolafs tikai kaut ko nesaprotami noburkšķēdams, no auto aizmugures izvilka paprāvu stieni, ar kuru sāka daudzīt zem priekšējā paneļa paslēpto aizsargbarjeru, kura nodalīja salonu no telpas, kur atradās bezceļa auto motors un pārējās iekārtas, kuras nodrošināja auto virzīšanās iespēju uz priekšu.
Lolafs: Pie velna, kas to būtu domājis, ka šajā auto ir sastampāts tik daudz!
Lolafs atvēra automašīnas logu, lai pa to sviestu ārā detaļas, kuras ņēma āra no tā, auto virzoties uz priekšu.
Sviedru tērcītēm tekot viņam pār seju viņš dangāja ceļu zem auto pārsega, lai sasniegtu akumulatoru. Caur priekšējo auto vējstiklu varēja redzēt kā motora pārsegs, auto traucoties uz priekšu, ar kartu Lolafa stieņa triecienu izloka metāla virsmu auto motora parsegā. Vienā brīdī Lolafam pat šķita, ka viņš izsitīs caurumu motora pārsegā no salona, ko viņš nevēlējās, jo tas viņa iespējas sasniegt akumulatora galveno vadu samazinās. Vēl trīs sitieni un viņš spēja aizķert akumulatora strāvas izvadošā vada gredzenu, tomēr, viņam cenšoties stieni izmantot kā sviru, tas saliecās, jo zem auto motora parsega bija pārāk maz vietas. Neveiksme neapstādināja Lolafu, viņš salieca pa rokai esošo skrūvgriezni, tā lai tas veidotu āķi un pietina to stieņa galā, tas viņam ļāva aizķert strāvas izejošo vada gredzenu pie akumulatora. No visa spēka vilkdams viņš rāva stieni ar skrūvgriezni uz sevi, atskanot metāliskam tinkšķim, akumulatora strāvas izejošais vads nolēca no akumulatora termināla.
Lolafs Estrai: Darīts, tagad vienīgais par ko atliek satraukties, lai mašīna nenoslāptu, jo tad mums to atkla iedarbināt iespēju vairs nebūs.
Lolafs: Labi, ka laicīgi paspējām atbrīvoties no elektronikas mūsu auto, nez vai mākslīgais intelekts bija centies kaut kādā veidā mūsu ierīci pakļaut savām vajadzībām?
Eastra: Man grūti iedomāties, bet kā jau iepriekš minēju mums ir jābūt gataviem uz sliktāko, jācer ka šāda rīcība nepamodinās mākslīgā intelekta rīcībā ko neaptverami neparedzamu...
Estrai nepabeidzot pateikt visu ko viņa vēlējās, gaisā parādijās tumš mākonis viņu priekšā. No sākuma mākoņa sastāvs bija nenosakāms un biedējošs, tomēr drīz izrādijās, ka dažāda veida kukaiņi bija pacēlušies gaisā un virzijās un viņu atstāsto mākslīgā intelekta slazdu. Par cik visas elektronikas iekārtas bija atslēgtas, tad mākslīgajam intelektam vairs nepastāvēja iespēja noteikt tiešu viņu atrašanās vietu. It kā ar to būtu par maz, drīz pēc tam debesīs parādijās lielāki un mazāki putni, kuri veidojot savādus ornomentus savā izkārtojumā arī virzijās uz pamesto iekārtu viņiem aiz muguras. Lolafs vēlreiz nolēma kā pienākas aplūkot, kas viņiem notiek aiz muguras. Debesis virs pamestās vietas bija savilkušās tumšas un tur sāka veidoties virpulis. Viņa mute neticībā arpletās un viņš uz brīdi izbīlī sastinga, Lolafs nespēja noticēt tam ko redz... . Mākslīgais intelekts nespēdams atrast citu veidu kā piekļūt bez komunikācijām atstātajam kvantu datoram bija sācis pārtvert mākslīgos Zemes pavadoņus un cenšoties iegūt materiālu tehnikas kontrolei, tos virzīja Zemes atmosfērā, kas kā viegli uzliesmojoši meteorīti ar savām ugunīgajām astēm iekrāsoja satumsušās debesis.
Lolafs Estrai: Nu gan nav labi! Pēc visa spriežot mākslīgais intelekts jau sāk apgādāt mūsu atstāto vietu ar materiāliem, lai varētu sākt izmantot mūsu uzbūvēto tehnoloģijas sasniegumu.
Estra: Bez cilvēka palīdzības mākslīgajam intelektam nesanāks nodrošināt kvantu datora pārtveršanu. Bez tam es, kā kvantu mehanikas vadošais speciālists paredzēju tādu iespēju, tāpēc programmētāju fakultātes studentus sadalīju trīs grupās, kura katra izstrādāja atsevišķa līmeņa programmnodrošinājumu. Un visi studenti bija pietiekami noslogoti, lai nespētu izsekot viens otra darbam. Nedomāju, ka mākslīgais intelekts spēs saviem spēkiem savervēt tādu skaitu programmētāju nedēļas laikā, bez tam tehniski kādam ļaujot klātienē pareizi iedarbināt algoritmisko kvantu vārtu sekvenci.
Lolafs: Tad mums jāgatavojas tam, ka mākslīgais intelekts varētu apātijā ievest kādu speciālistu ar kura palīdzību centīsies iegūt konroli pār kvantu datoru.
Viņiem par laimi viņi bija sasnieguši braucamu ceļu, kas liecināja par to, ka aiz sevis viņi bija atstājuši aptuveni desmit kilometru. Lai veiksmīgāk atkāptos no draudošajām briesmām un iespējai tapt ietekmētiem viņi nolēma virzīties uz tuvāko staciju, kur ceļu līdz pilsētai varētu turpināt izmantojot vilcienu. Ceļš pa stabilu virsmu vedās krietni vien ātrāk un drīz jau Estra ar Lolafu sasniedza nomaļās vietas staciju. Viņiem piebraucot pie stacijas tūlīt pat arī atnāca vilciens uz kuru viņi tik tiko kā paspēja. Ikāpjot vilcienā viņus tur sagaidīja studentu grupa no elektronikas un sakaru fakultātes, kura kvantu datora būvniecības laukumu bija atstājusi pēdējā.
Studente Premise viņus uzrunāja: Jūs izķepurojāties, malači! Lai gan nebijām pārliecināti par jūsu izredzēm mēs sākām gatavot jums atkāpšanās plānu. Jums abiem būs jāatstāj pilnīgi viss aiz muguras, nevarēsiet vairs izmantot nekādu elektroniku un sakarus ar līdz šim zināmajiem paziņām. Sazinājos ar transporta un loģistikas fakultātes grupas vadītāju viņiem sanāca noskaidrot, ka patreiz jūrā gar krastu virzas kravas konteinera kuģis, tā apkalpe ir maksimāli automatizēta un uz paša kuģa ir vien kādi desmit cilvēki. Mēs jau esam sarunājuši, ka neuzkrītošā attālumā līdz kravas konteineru kuģim jūs varētu nogādāt jahta, pēc tam ar ūdensmotocikliem jums pastāvēs iespēja aizbraukt līdz kravas konteinera kuģim un izmantojot magnētiskos rāpļus tikt pa metāla korpusu līdz kuģa klājam. Līdzi jums būs sagatavots viss nepieciešamais vairāku nedēļu ilgajam ceļošanas liakam, kuģis ir pietiekami liels un ja būsiet uzmanīgi, tad spēsiet izvairīties, lai kāds no kuģa apkalpes jūs ceļa laikā pamana. Kravas konteinera kuģa gala mērķis ir Čīle, tur varēsiet uzsākt jaunu dzīvi, pilnībā pārtraucot jebkādus sakarus un saistību ar līdz šim panākto. Estra, tava labākā studente Molija piekrita pārņemt tavus pienākumus un turpināt tavu darbu, izliekoties par tevi, bet tie jau visi ir vien sīkumi.
Tā pēc nepilna mēneša Lolafs ar Estru nokļuva Čīlē, kur Lolafs, lai mazinātu tā jau savādos apstākļus aprecēja Estru un viņi centās uzvesties un dzīvot pēc iespējas neuzkrītošāk, cenšoties pēc iespējas mazāk izmantot jēlkādus elektronikas sasniegumus.
Iepriekšējās stāsta daļas:
5G apokalipse
5G apokalipse - sakāve
5G apokalipse - atmiņas
5G apokalipse - rīcības plāns
5G apokalipse - organizēšanās
5G apokalipse - mobilizēšanās
5G apokalipse - panākumi
5G apokalipse - kataklizma
5G apokalipse - bēgšana
lasi, vērtē, komentē 
