Lolafs atvēra kabineta durvis, jo mulsums Lolafu bija pārņēmis nesagatavotu. Viņš nepavisam nebija gatavs tādam iznākumam. Tomēr iesāktais bija jānokarto jo vairak tāpēc, ka pēdējo dienu notikumi bija risinājušies pārāk dramatiski, lai to varētu norakstīt vien uz personīga rakstura problēmu.
Estra vēl nepaskatījusies uz Lolafu - Jūsu vārdu un uzvārdu, mans pacietības mērs ir izsmelts!
Lolafs - Es gan neesmu šeit vielas apgūšanas sakarā, bet citu motīvu vadīts. Es varu atsaukties uz Ruvīnu, kurš norīkoja mani sazināties ar tevi.
Estra nedaudz sarausās un nepacēlusi acis uz atnācēju nedaudz laipnākā balsī turpināja - Ruvīns saki, tad beidzot viņš ir iekūlies nepatikšanās, kuras paša spēkiem viņš nespēj atrisināt.
Lolafs - Diez vai būtu tik vēlu uzdrīkstējies tevi apgrūtināt, ja nebūtu atcerējies, ka mēs bērnībā bijām pazīstami...
Šie vārdi lika Estrai kā pienākas sākt pētīt atnācēju, viņa ne uzreiz bija spējīga atpazīt bērnības draudzību, kura bija pārtrūkusi bez iespējas viņiem savā strapā sazināties.
Esmu nedaudz pārsteigta un tā arī nespēju izskaidrot sev kā tas ir iespējams, ka tik mazā valstī cilvēks var pazust nesasniedzami, bet redzu esi tīri labi ticis ar visu galā un izskaties kā īsta, vīram pienākas, nez kas tad Ruvīnu lika tevi sūtīt pie manis.
Lolafs - To tik ātri nav iespējams izskaidrot, bet trīs vārdos mēs nespējām lokalizēt un novērst mākslīgā intelekta iespēju sākt izmantot 5G tīkla pārklājumu un viss tas beidzās diezgan nelāgi priekš Ruvīna un visas mūsu komandas. Es vienīgais esmu palicis, kurš kaut ko var turpināt, lai visa šī jezga nepārvērstos cilvēcei neatrisināmā kataklizmā.
Izklausas visai nopietni, es jau neskaitāmas reizes brīdināju Ruvīnu par tehnoloģiju virzību tam neparedzētā virzienā - Estra raugoties Lolafā bija nedaudz nosarkusi - Bet sākumā īsi pastāsti, kur biji pazudis visus šos gadus un kā tas ir iespējams, ka mēs līdz šim nesatikāmies?
Lolafs - Kad pārcēlamies biju vēl pārāk nepastāvīgs, lai paša spēkiem spētu atgrieztiesiepriekšējajā dzīves vietā un uzietu tevi, bet kad man radās tāda iespēja, tad jūs jau bijāt pārvakušies uz citu dzīves vietu, tā man arī nekad nesanāca izdibināt kur un kāpēc esiet pārvākušies.
Estra - Neesmu var teikt visu dienu ieturēusi kārtīgu maltīti, šķiet ka ir pienācis laiks, lai beidzot pavakariņotu. Aizved mani uz kādu ēstuvi, kur nedaudz nepiespiestākā gaisotnē varēsim iztirzāt ar Ruvīna negadījumu saistīto un pastāstīsi man par sevi.
Laba doma. - Ruvīns tik tikko dzirdami noburkšķēja, jo vēl nebija attapies no mulsuma, ko straujā notikumu gaita bija viņā izraisījusi.
Tikai tev nāksies pāris minūtes uzgaidīt, kāmēr sakārtošu visu rītdienai.
Labi, es par to laiku piezvanīšu taksim, lai aizved mūs līdz vecpilsētai, kur varēsim ieturēt maltīti un visu nepiespiestā gaisotnē pārrunāt. - Lolafs nevilcinoties paņēma viedtālruni.
Kad taksis piebrauca pie katedras Lolafs ar Estru uzsāka ceļu uz vecpilsētu. Neskatoties, ka paprāvu laiku viņi nebija tikušies un viņiem būtu pamatīgs daudzums lietu, kuru savā starpā pārrunāt, ceļā līdz ēstuvei valdija visai neērts klusums, iespējams tas bija tāpēc, ka notikumu gaita abiem bija attīstījusies pārāk negaidīti un neviens no viniem īsti nezināja ka uzsākt sarunu. Tomēr, kad taksis piebrauca pie ēstuves un viņi pasūtija vakariņas saspringums bija izgaisis, kas viņiem ļaāva atcerēties vienam otru un saprast kāpēc liktenis bija viņus izšķīris visus šos gadus, lai pēc tam varētu ķerties kritiskāku notikumu apspriešanai un risināšanai, jo laika nebija daudz, kuru vini varēja atļauties šķiest personīgu atmiņu un pārdzīvojumu pārspriešanai.
Iepreikšējās daļas:
5G apokalipse
5G apokalipse - sakāve
lasi, vērtē, komentē 
