Pareizticīgo "Jeruzaleme" Maķedonijā-Ohrida.6

Kartē: H-viesnīca, 1.Augšējie vārti, 2.Sv.Dievmātes (bij.Sv.Klementa) baznīca, 3.Konstantīna un Jeļenas baznīca, 4.Amfiteātris, 5.Samuela cietoksnis, 6.Plaošniks, 7.Sv.Jāņa kristītāja baznīca, 8.Kaneo kvartāls, 9.Sv.Sofijas katedrāle, 10.Robeviču māja-muzejs, 11.Dievmates slimnīciņa, 12.Pērļu bodīte, 13.Lejas vārti, 14.Sv.Klementa laukums, 15.Promenāde, 16.Kuģu piestātne, 17.Sv.Klementa-šopinga iela, 18.Činar laukums, 19.Ali Paša mošeja, 20. Zajnela Abedina mošeja, 21.Ohridas zaļais tirgus, 22.Sv.Marijas kapella, 23.Sv.Dievmātes(Света Богородица Челница) baznīca.

Pilsētu esmu apskatījis un pusdienlaiks arī ir klāt. Varētu tā, kā papusdienot tepat Ohridā, bet tomēr nolemju braukt gar ezeru un atrast kādu restorāniņu ezera krastā, un tur pasūtīt kaut ko no Ohridas ezera labumiem.

Gaļičicas nacionālais parks.

Tātad turpinu ceļu ar auto. Pametu Ohridas pilsētu un dodos gar ezera krastu dienvidu virzienā no pilsētas. Kalni gar ezera krastu šeit kļūst arvien augstāki un augstāki. Ceļš sākotneji ved gar pašu ezeru cauri vairākiem ciemiem tā krastā. Nedaudz vēlāk ceļš pakāpeniski atkāpjas no ezera un vijas pa kalnu nogāzēm. Faktiski esmu nonācis Gaļičicas kalnu grēdā, kura atrodas starp šiem diviem ezeriem: Ohridas un Prespas ezeriem. Šī ir vēl viena no īpašām, savdabīgām kalnu grēdām Maķedonijā. Tās augstums vietām pārsniedz 2000 metrus un tās nogāzēs iespējams vērot dažādas ekosistēmas, sākot no mērenas tropu ezera krastā, līdz augstkalnu pļavām kalnu virsotnēs.  Pateicoties šādai dabas dažādībai šeit izveidots vēl viens no Maķedonijas nacionālajiem parkiem- Gaļičicas nacionālais parks, kurš slavens ar ļoti bagātu floru un faunu, un protams ar lieliskiem dabas skatiem, kurus papildina fonā esošie ezeri.

Šodien kalnu virsotnes neplānoju šturmēt, jo tādām aktivitātēm jāatliek vairāk laika. Toties apskatīšu šo to, kas atrodas šī parka stāvajās nogāzēs un ezera krastā. Pirmais objekts ko apmeklēju ir vēl viena no baznīcām. Tā ir Svētā Stefana alu baznīca, kura šeit uzbūvēta 15.g.s. un atrodas zem stāvas klints. Tā patiesībā atrodas ciematā caur kuru ved auto maģistrāle un tā nosaukums arī ir Svētais Stefans. Lai nokļūtu līdz šij baznīcai nākas pievārēt diezgan stāvu kalnu. Gala rezultātā nonaku līdz klintij, zem kuras atrodas šī baznīca. Gari un plašī nestāstīšu par to, jo šodien baznīcu jau ir cik uziet un tās var jau sākt apnikt. Arī laika vairs nav tik daudz lai ilgi šeit kavētos, tādēļ pēc īsas vizītes šeit, atgriežos pie sava auto un turpinu ceļu dienvidu virzienā.

Pa ceļam šķērsoju vēlvienu interesantu pilsētiņu, jeb ciemu Ohridas ezera krastā. To sauc par Peštāni. Acīmredzot Peštāni ir tūristu iecienīta atpūtas vieta par ko liecina plaša pludmale gar ezera krastu un liels skaits viesnīcu, un viesu namiņu. Šķiet, ka no kalniem ezera dienvidu galā parādās draudoši lietus mākoņi un pirms lietus jāpaspēj nonākt brīvdabas muzejā uz ezera.

Te nu tas ir! Tepat lejā, ezetra krastā, jeb precīzāk teikt pašā ezerā. No auto stāvvietas līdz muzejam nākas iet kādu gabaliņu lejup pa kalnu. Vienu brīdi šķiet ka tūlīt sāksies lietus, jo mākoņu migla sāk klāt ezera piekrasti, bet pēc kādām desmit minūtēm šī migla izzūd kā nebijusi! Tāds iespaids ka to kāds aizsūknējis virs kalnu virsotnēm.

Atkal paradās pēcpusdienas saulīte, kas brīžiem apspīdina ezera krastus un muzeja ēku kompleksu. Jā! Vēlviena šejienes īpatnība ir mainīgie laika apstākļi. Tie var izmainīties vairākas reizes dienā un tas notiek tik strauji, ka nepaspēj pielagot sev apģērbu.

Patiesībā muzejs atrodas uz pāļiem izveidotā ēku, jeb būdu kompleksā. Doma ir tāda, ka šādi ir izskatījies zvejnieku ciems Ohridas ezerā sen senos laikos. Patiesībā zinātnieki ir izpētījušī, ka ezera līmenis dažu tūkstošu gadu gaitā ir cēlies gandrīz par 10 metriem un tā piekrastes zonā zem ūdens slēpjas daudzas intersantas lietas.

Pašā muzejā uz ūdens izvietota neliela ekspozīcija, kurā izstādīti dažādi priekšmeti, kuri saistīti ar seno Ohridas iedzīvotāju sadzīvi un vairākas lietas, kuras atrastas arheoloģisko izrakumu gaitā.