Veseli spocēni. Vēl viens sens, varbūt pat ļoti sens humora ''gabals'' Lasi, smīni un komentē.
Visiem visu to labāko vēl Puika no savas dienasgrāmatas.
Veseli spocēni. Vēl viens sens, varbūt pat ļoti sens humora ''gabals'' Lasi, smīni un komentē.
Visiem visu to labāko vēl Puika no savas dienasgrāmatas.
Puikas dienasgrāmata.
10.novembris.
Šodien mutere aizsūtīja mani uz veikalu nopirkt maizi un olas. Par visu naudu nopirku Coca-Colu,
tāpēc ka kola ir daudz garšīgāka un noderīgāka, nekā maize un olas kopā ņemtas. Dabūju ar siksnu.
Siksna gan nav garšīga, lai arī noderīga.
9.decembris.
Ar čomiem lēkājām no garāžas jumta. Pie trešās reizes Pižiks leca un salauza kāju, pēc tam lecu es
un salauzu viņam roku. Nezinu gan, kā viņš rīt ar ģipsi varēs lekt.
12.decembris.
Matemātikas učene sāk borzīt ne pa jokam. Šodien pateica, ka es nifiga nerubījot no matemātikas,
un ielika dienasgrāmatā kaut kādu ciparu.
13.decembris.
Sapnī redzēju ģeogrāfijas učeni, pliku, rokā zobens un otrā globuss. Visu izskaidroja ļoti slikti.
Neko neatceros.
17.decembris.
Uz tēva kompja spēlēju DOOM II. Pēc tam bišku paspēlēju Tildes Jumis 2000, arī prikolīgi, tiku
līdz trešajam līmenim. Pie nodokļiem mani izdrāza.
22.decembris.
Šodien vajadzēja notikt valsts eksāmenam dziedāšanā. Bija tikai septiņi zvani, ka skola ir mīnēta.
Piecus es zinu, bet kas bija vēl viens.
14.janvāris.
Darbmācības stundā mācījāmies taisīt peļu slazdus.
15.janvāris.
Pīpējām tualetē. Es kā nepieradis nedaudz aizklepojos un nebiju uz literatūru un botāniku.
20.jānvāris.
Gājām kauties ar paralēlo klasi. Mēs viņiem parādījām! Viņi mūs piesita.
21.janvāris.
Šodien tiku izsaukts pie direktora par vakardienu. Es pat skrituļslidas noņemt nepaspēju. Direktors
maita tā vienkārši arī izvalkāja pa kabinetu aiz matiem.
25.janvāris.
Māte palīdz man mācīties ķīmiju, bet tēvs uzvesties.
5.februāris.
Sākās skolotāju streiks! Visa mūsu klase uzrakstīja valdībai vēstuli, ka no sākuma vajag norēķināties
ar ogļračiem un pensionāriem.
15.februāris.
Vakar beidzot dabūju piecas balles fizikā. Pēc stundas apsēdos, rūpīgi izrēķināju vidējo atzīmi tik
un tā sanāk 1.88. Vajag kaut ko darīt. Tādi argumenti kā fizikas učuks kruts dzheks tēvu nepārliecina.
20.februāris.
Domāju par armiju. Iet uz turieni kaut kā negribās. Nositīs vēl. Varbūt uztaisīt divus bērnus? Nē,
senči nositīs. Un kas, velns pa stenderi, to armiju izdomāja? Nosistu!
4.marts.
Urā! Man ir pumpas! Varēšu smērēt uz feisa Klin un klir kopā ar klases večiem.
7.marts.
Paskatījos Ievai zem svārkiem. Kāda viņa tur ir stulba!
15.marts.
Māte bļauj uz tēvu, kas tas ir sācis vazāties pie vecenēm. Jā ... Re nu, paaudzies jau tēvs, un es
pat nemanīju ....
20.marts.
Interesanti, kas tie ebreji tādi ir, un kāpēc tēvam viņi tik ļoti nepatīk? Vajadzēs paprasīt Georgam
Šekelmanim. Viņa tēvam arī nez viņi nepatīk?
24.marts.
Vajag attīstīties garīgi, vairāk lasīt. Pirms gulēt iešanas lasīju tēva mobilajā īsziņas. Daudz domāju....
1.aprīlis.
Māte saka, ka ja es slikti mācīšos, mani neņems darbā par kioska pārdevēju. Bet es nemaz negribu
strādāt kioskā, būšu biļešu kontrolieris.
^^^^^^^^^^^^ ^^^^^^^^^^^
Smejies vesels draugs.