Pareizticīgo "Jeruzaleme" Maķedonijā-Ohrida.6

Atstāju auto netālu no ezera krasta un izmetu nelielu loku gar to, baudot lieliskus piekrastes skatus. Patiesībā lai tā īsti izbaudītu šīs vietas jaukumus ir nepieciešams doties nelielā izbraukumā ar laivu. Vietējie laivinieki piedāvā dažādas ekskursijas uz Svētā Nauma klostri, kur pa ceļam tiek apskatīta vēl viena, ļoti īpaša svētvieta. Tā ir Svētās Zaumas dievmātes baznīca (црква Богородица Заумска), kura atrodas šaurā ezera krasta josliņā, kuru ielenc augstas klintis un līdz taj iespējams piekļūt tikai pa ūdeni ar laivu. Tā, ka, ja jums ir daudz laika, tad noteikti izmantojiet iespēju doties šādā ekskursijā pa ezeru.

Man laiks šoreiz ir ierobežots un nākas no šada laivu brauciena atteikties. Toties šeit izmantošu izdevību ieturēt vēlīnās pusdienas, kuras visu laiu atliku. Tātad dodos uz vienu no Tripejcas restorāniņiem ar nevisai maķedonisku nosaukumu „Saint Tropeze”. Neskatoties uz nosaukumu, restorāna ēdinkartē atrodami pārsvarā vietējās virtuves labumi un protams Ohridas ezera zivju ēdieni. Šoreiz pasūtu ko pavisam vienkāršu. Tātad vienkārši uz grilla ceptas zivis, kuras šeit sauc par plašica (охридска плашица). Tās ir pavisam nelielas reņģu izmēra zivtiņas, kuras tiek ķertas Ohridas un Prespas ezeros. Viesmīlis mani arī apgaismo kāpēc restorāns nosaukts par Saint Tropezi. Izrādās, ka maķedonieši šo ciemu iesaukuši par „Maķedonijas Saint Tropezi” un šo krastu par „Maķedonijas Rivjēru”, par godu slavenajām Franču Rivjērai un  kūrortam Saint Tropezei.

Svētā Nauma avoti un klosteris.

Beidzot pusdienas ir ieturētas un laiks ir doties uz šīs dienas pedējo mērķi-Svētā Nauma klosteri. Patiesībā jau ir vēla pēcpusdiena un laika atlicis pavisam maz. Tādēļ no Tripejcas ciema taisnā ceļā dodos uz šo klosteri. Kādi 10 kilometri brauciena un aiz Ļubaništes ciema nonāku līdz Svētā Nauma klosterim.

Novietoju auto stāvvietā un dodos uz klosteri. Patiesībā papētot plānu secinu, ka šeit nav tikai klosteris, bet īstenībā šis ir vesels parka komplekss, kurā bez klostera ir vairākas sīkākas baznīcas un kapellas, kā arī noslēpumains un ļoti īpašs ezers ar ļoti specīgiem avotiem tajā. Pirms klostrea apskates nolemju tuvāk iepazīt tieši šo ezeru. Pa ceļam uz klostri ceļš āšķērso strauju upīti, kura iztek no šī neliela ezeriņa un turpat ietek Ohridas ezerā. Pa kreisi pie šīm krācēm mazajā ezeriņā atrodas neliela saliņa uz kuras izvietojies restorāns un laivu piestātne.

Dodos uz šo laivu piestātni un satieku laivinieku, kurš kompektē grupiņu ekskursijai pa Svētā Nauma ezeru. Arī es piesakos šaj ekskursijai. Norunājam, ka satiksimies šeit pēc 15-20 minūtēm un dodos uz turpat  esošo restorāniņu ieturēt īsu kafijas pauzi.

Laiks pagājis un sākam laivu ekskursiju pa Svētā Nauma ezeru. Jau šeit sākumā var manīt, ka ezera ūdens ir tik kritāldzidrs un šķiet, ka laiva slīd pa stikla virsmu. Tikai laivas radītie viļņi šķēļ šo gludo ūdens virsmu! Visu laiku var redzēt ezera grunti, tajā esošos augus un vairākus sīku zivtiņu  bariņus. Pa retam garām paslīd arī kāda lielāka zivs.

Ezers, kurš patiesībā līdzinās platai upes grīvai ir vairāk, kā 700 metru garš un platākajā vietā 250 metru plats, un var manīt, ka tajā ir visai strauja ūdens plūsma. Pavisam drīz nonākam līdz pirmajiem avotiem. Tie patiešām ir iespaidīgi! Tik jaudīgus avotus līdz šim nebiju redzējis. Kopumā šajā ezerā ieplūstot 30 lieli un vairāki simti sīki avoti. Laivas vadītājs-gids stāsta, ka vēl 15 šadi avoti plūstot pa tiešo pašā Ohridas ezerā. Te rodas jautājums, no kurienes tad plūst šis ūdens? Izrādās, ka ūdens šeit plūst no Prespas ezera kalnu pretējā pusē, kurš atrodas aptuveni 150 metrus augstāk virs jūras līmeņa, kā Ohridas ezers. Pa aptuveni 10 kilometru garu pazemes upi un alām ūdens no Prespas ezera nonāk šeit- Svētā Nauma un tad Ohridas ezeros. Faktiski mēs atrodamies nevis ezerā, bet varētu teikt šīs pazemes upes grīvā. Jā! Iespaidīgi! Ne par velti Naums sava klostera celtniecībai izvēlējās šo vietu pie šiem avotiem.  Pēc īsas ekskursijas pa Svētā Nauma ezeru un avotu apbrīnošanas atgriežamis piestātnē uz salas, un turpinu ceļu uz pašu klosteri, kurš atrodas tepat pavisam netālu, pašā ezera krastā.

Gaidīju redzēt šeit patiesi vēsturisku klostera kompleksu, kāds tas izskatījās senā pagātnē. Tagad pirmais ko ieraugu šeit no ezera krasta ir restorāns ar lieliem stiklotiem logiem un viesnīca, kura daļēji  izbūveta senā klostera vietā un tā ēkās. Tikai nedaudz aiz restorāna sākas kaut kas no vēsturiskajām ēkām. Varētu pārmest, ka socialistiskās Dienvidslāvijas laikos reliģiskās kulta vietas netika cienītas un tajās dažkārt tika izvietoti dažādi bordeļi, bet šeit „bordelis” ir izveidots pavisam nesen! Te arī satiku vienu serbu tūristu pāri, kurš līdzīgi, kā es neslēpa savu attieksmi pret šādu klostera izmantošanas mērķi. Serbu vīrs vārdā Zdenko man stāsta šādas lietas! Viņš uzskata, ka Maķedonijas pareizticīgo baznīca pēdējo desmit gadu laikā ir pārtapusi par korumpētu un mantkārīgu patriarhu un garīdznieku biznesa projektu! Šā biznesa projekta mērķis esot pavisam vienkāršš: izīrējot telpas klosteros,  baznīcās , kā arī citās zemēs un ēkās, kuras atrodas Maķedonijas pareizticīgo baznīcas īpašumā, jāgūst maksimāla peļņa savām pastarpināti piederošajām firmām un pārvaldītajām sabidriskajām organizācijām. Jā, skumji un šķiet, ka tā ir daļēja patiesība.

Pirms restorāna un viesnīcas, pie galvenās iejas klosterī stāv norāde uz kasēm un restorānu. Es gan nolemju vispirms izmest loku gar klosteri no ārpuses un apskatīt apkārt esošo dārzu. Tā arī daru. Ejot pa dārzu ap klostera ēkām nonāku pie klostera vārtiem  pretējā pusē no viesnīcas un restorāna, kur dodos iekšā klosterī. Izrādās, ka šī ir izeja no klostera un ieeja tajā paredzēta tikai no restorāna un viesnīcas puses, kur atrodas arī kases. Es šeit gan nemanu nevienu, kurš dežūrētu pie šīs ieejas, jeb izejas un droši dodos iekšā neko nemaksājot.