Sekoju tālāk pa šaurajām vecpilsētas ieliņām un nonaku pie neliela pagalmiņa, kurā starp ēkām atrodas ļoti maziņa baznīciņa, jeb kapella. To šeit sauc par Svētās dievmātes slimnīcu (Богородица Болничка). Tā, tā nosaukta tādēļ, ka šeit 15-16.g.s. esot bijusi neliela ārstniecības iestāde, kurā tikuši ārstēti Ohridas iedzīvotāji un ar ārstēšanu esot nodarbojušies šīs baznīcas garīdznieki. Sākotnēji šeit esot atradusies tikai baznīca, kurai blakus pie pilsētas mūriem velāk tika uzbūvētas ēkas, kurās atradās šī slimnīca.
Jā, tieši šeit esot atradušies arī pilsētas Lejas vārti par kuriem minēju jau stāsta sākumā. Šie vārti līdz mūsdienām nav saglabājušies un tagad šeit var redzēt tikai nelielu bijušo pilsētas mūru fragmentu. Vēl daži šī mūra fragmenti kalpo arī kā esošo ēku sienas un ja tā kārtīgi papēta kalnā augšup esošās mājas šur, tur šos sienu fragmentus var arī saskatīt, bet vietā kur agrāk atradušies vārti, uz ielas izveidota šahta, kuru klāj režģots segums. Šahtas dziļuā var redzēt seno ielas segumu, kuru tagad visapkārt sedz pamatīgs kultūras slānis, kas šeit sakrājies virāk, kā 1000 gadu garumā.
Ohridas pērles.
Šeit vecpilsētas austrumu daļā, tuvāk promenādei parādās vairākas kafejnīcas un suvenīru veikaliņi. Tepat pie Dievmātes Marijas baznīciņas, šauro ieliņu krustojumā atrodas viens ļoti interesants un uzmanības vērts veikaliņš. Tas patiesībā pat nav suvenīru, bet drīzāk varētu būt juvelieru izstrādājumu veikaliņš, kurš apvienots ar darbnīcu, kurā top īpašas rotas lietas. Runa šeit gan neies par zeltlietām un dažādiem dārgakmeņiem, jo šeit galveno lomu spēlē pavisam kas cits! Šajā veikaliņā tiek piedāvatas rotaslietas, kuras darinātas no Ohridas pērlēm! Jā! Ohridas pērles (Охридскиот бисер), tā tās tiek sauktas.