Pareizticīgo "Jeruzaleme" Maķedonijā-Ohrida.6

Viena no leģendām vēsta, ka, ja pieliksiet ausi pie Svētā Nauma kapa sarkofāga, tad varēsiet dzirdēt viņa sirdspukstus! Mēģināšu pārliecinaties vai tā ir patiesība. Pēc pastaigas pa klosteri dodos iekšā pašā Svētā Nauma baznīcā. Tās interjērs patiešām ir bagātīgi izrotāts ar svērbildēm un dažādiem zīmējumiem un šī ir viena no retajām baznīcām, kurā iekšā nav aizliegts  fotogrāfēt. Vienā no baznīcas telpām atrodas sarkofāgs, jeb precīzāk sakot akmens plāksne zem kuras apglabāts pats Svētais Naums. Faktiski šī kapa vieta ir viens no nozīmīgākajiem slāvu pareizticīgo svētceļojumu mērķiem. Uz šejieni ik gadu ierodas tūkstošim cilvēku lai veiktu lūgšanos pie Sv. Nauma kapa un paklausīies tā sirdspukstus.

Arī es nogaidu mirkli, kad šo telpu pamet lūdzēji un pielieku ausi šij akmens plāksnei virs Nauma kapa. Un patiešām dzirdama dunoņa! Te gan nāksies jums pateikt patiesību. Īstenībā šo dunoņu šeit izraisa ūdens viļņi, kuri no ezera triecas pret klinšaino krastu zem klostera un skalojas iekšā klinšu sprugās un alās, kā rezultātā patiešām ir dzirdama īpatneja, dobja dunoņa.

Pēc baznīcas apmeklējuma atgriežos klostera pagalmā un apmetu vēlvienu loku ap to, jo tagad šeit kļuvis mierīgāk un nemanu nevienu skaļu kompāniju no resrorāna. Arī mūzika pašā restorānā ir apklususi. Iespējams, ka „tusiņš” tur ir beidzies un tagad var mierīgi izbaudīt klostera apkārtnes panorāmas un izpētīt tā ēkas. Patiesībā šādu izskatu, kāds tas ir šodien, klosteris ieguva pēc 16.g.s. veiktajiem atjaunošanas darbiem un īsi nav  zināms, kad un kas izpostīja klosteri pirms tam. Tagad arheologi ir atklājuši vairākus ēku fragmentus un sienas, kuras saglabājušās no sākotnējā klostera, kuru šeit būvēja Sv Nauma laikā un arheologi  izdarījuši secinājumu, ka tajos laikos klosteris izskatījies pavisam savādāk.

Izskatās, ka klostera teritorija tūlīt tiks slēgta un lielā daļā ļāužu pamet to. Es arī dodos arā no tā un sekoju lejup ezera virzienā. Lielā daļa tūristu šeit ieradušies ar kuģīti un tagad tie atgriežas uz tā klāja. Žēl gan, ka man laiks bija ierobežots, jo patiesībā labprāt šo maršrutu, ko veicu šodien būtu veicis ar kuģīti.  Labi! Varbūt kādu citu reizi arī es pavizināšos pa Ohridas ezeru ar kuģīti, bet tagad laiks atgriesties Ohridā, jo pavisam drīz satumsīs. Jau tagd sāk krēslot un ezeru pārņem tumši mākoņi zem kuriem vizuļo sudraboti ezera viļņi.

Atgriežos pie sava auto un seko kādu 45 minūšu brauciens līdz Ohridai. Atgriežos viesnīcā un secinu, ka esmu visai paguris. Kā nekā pavadītas jau četras pavisam intensīvas ceļojuma dienas! Nolemju, ka šovakar vakariņās uz restorānu nedošos, bet saklāšu sev galdu no Ohridas tirgū pirktajiem labumiem tepat viesnīcas nummuriņā un pavadīšu vakaru pie televizora. Tā arī daru. Vāļājos gultā, skatos televizoru, mielojos ar augļiem un nolemju rīt no rīta pagulēt nedaudz ilgāk. Te izdomāju pārslēgt tv kanālus un pavisam nejauši uzdūros uz basketbola spēles tiešraidi. Un ko redzu?! Mūsu Rīgas VEFiņš spēlē pret Maķedonijas spēcīgāko basketbola Skopjes „Aerodrom”! Lieliski! Mūsējie gala rezultātā izcīna uzvaru ar rezultātu 80 pret 71. Tgad varu mierīgi doties gulēt.

Gar Ohridas  ezera ziemeļ-rietumu piekrasti.

Labrīt Maķedonija! Sākas jau piektā mana ceļojuma diena pa Maķedoniju. Šorīt tā ilgāk pavāļājos pa gultu ar domu, ka pēc četrām intensīvām, nogurdinošām, bet ļoti interesantām ceļojuma dienām vajag nedaudz atpūsties. Tā nu vāļājos, skatos televizoru un ieturu brokastis. Tad izeju uz balkona un paklausos kārtējo maķedoniesu mūziku kādā no vietējiem tv kanāliem.  Laiks šodien izskatās būs krietni labāks, kā vakar. Nav arī nekur jasteidzas, jo šodienas ekskursiju progarmma man ir stipri īsāka, kā iepriekšējās dienās. Šodien esmu nolēmis izmest loku gar Ohridas ezera ziemeļ-rietumu piekrasti, pa ceļam apskatīt Strugas pilsētiņu un noslēgumā aizbraukt līdz Vevčānu ciemam.

Kādu brīdi esmu paslaistījies un varu doties ceļā. Pametu viesnīcu un Ohridas pilsētu, un dodos gar ezera krastu Strugas pilsētiņas virzienā. Pirmā pietura man ieplānota pavisam netālu no Ohridas pilsētas. Tas ir kārtējais klosteris pie kura esmu nolēmis veikt nelielu rīta rosmi, kuras ietvaros paredzēts kāpums pret kalnu. Pusceļā starp Ohridu un Strugu pašā ceļa malā atrodas Svētā Erasmusa (Свети Еразмо) klosteris un baznīca, kurš nedaudz paslēpies pakalnē netālu no šosejas. Te es pagriežos pa labi un noparkoju auto pie šī klostera vārtiem. Pašā klosterī es īpaši neaizkavējos un dodos apskatīt tepat netālu esošās Erasmusa bazilikas drupas. Šī bazilika šeit pastāvējusi jau Bizantijas laikos, krietnu laiku pirms Ohrida nonāca bulgāru caru kontrolē un vairāki zinatnieki uzskata, ka tieši no šejienes tika uzsākts vietējo tautu kristianizacijas process, kura iedvesmotajs bija Svētais Erasmus.

Esošā baznīca un klostera ēkas šeit uzbūvētas tikai 18.g.s. un ir salīdzinoši jaunas, un par tām neko plašāk nestāstīšu, jo mans vizītes mērķis šeit ir pavisam cits. Kā jau teicu esmu ieplānojis uzkāpt blakus esošajā kalnā un vēlos  sasniegt vietu, kur uzbūvēta pavisam neliela bazilika no kuras paveras lieliska panorāma uz Ohridas ezeru un blakus esošo līdzenumu.

Tā arī daru. Pa nelielu kalnu taciņu no klostera dodos augšup. Tā, kā iepriekšējās dienās jau nedaudz esmu ietrennējies dažādu lielāku un mazāku kalnu pieveikšanā, šodienas kāpums vairs lielas grūtības nesagādā un pavisam drīz nonāku līdz Svētās Katrīnas bazilikai, kura atrodas kalnā burtiski virs Erasmusa klostera. Šeit īsu brīdi piesēžu,atpūšos un papriecājos par lielisko panorāmu.Pēc atpūtas atgriežos pie klostera un varu turpināt ceļu ziemeļu virzienā. Pēc neliela gabaliņa ezera ziemeļu krasts kļūst līdzenāks un kalni pakāpeniski izzūd. Ik pa gabaliņam ezera krastā var manīt pa kādai pludmalei, kurās sezonas laikā iespējams atpūsties, bet tagad šajās pludmalēs valda klusums. Patreiz oktobrī ūdens temperatūra ezerā esot ap +18 grādiem, kas mums Baltijas jūras krastā dzīvojošiem varētu šķist pat tīri pieņemami, bet vietējie iedzīvotāji to uzskata par ļoti aukstu, jo normala ūdens temperatūra vasarā šeit esot +24 līd +26 grādi.Sākas salīdzinoši plašs un nosacīti līdzens rajons gar Ohridas ezera krastu, un gar Melnās Drinas upi. Pa ceļam pabraucu garām vietējai lidostai. Jā, jā! Ohridā ir arī sava lidosta. Tā nav liela un tā daudz maz noslogota ir tikai sezonas laikā, kad uz šejieni lido vairāki čartera reisi. Tagad rudenī un ziemā, līdz pavasarim šeit pastāv tikai divi regulārie reisi uz Cīrihi(Šveicē) un Zagrebu (Horvatijā). Aiz lidostas jau parādās nākamā pilsēta. Tā ir šī reģiona otra lielākā pilsēta Struga.