Skopje - pilsēta ar ambīcijām (Maķedonijas ceļojuma 1. daļa).3

Tad izmetu loku gar krastmalu līdz tiltam pretī Maķedonijas arheoloģijas muzeja ēkai.

Noslēgumā aplencu pašu laukumu un vēlreiz apskatu Maķedonijas Aleksandra Lielā pieminekli, kurš tagad izgaismots un izskatās vēl iespaidīgāk, kā dienā. Pēc šādas naksnīgas pastaigas varu doties uz viesnīcu un to arī daru.

  Otrā diena, te pat ap Skopji.

Nākamās dienas rītā ceļos agri lai varetu apskatīt dažas ievērības cienīgas vietas Skopjes piepileētās un tās tuvākajā apkārtnē par ko es tagad ļoti īsi izstāstīšu. Pirmais, dodos apskatīt pašu vecāko pieminekli Skopjē. Tā ir seno romiešu pilsēta Skupi (Scupi). Ar šādu nosaukumu to min Klaudijs Ptolomejs jau 3.g.s. pirms mūsu ēras, kad tā vēl nebija Romas sastāvā. Tāda tā kļuva 164. gadā pirms mūsu ēras kad tika nozīmēta par Romas provinces Mezijas administratīvo centru. Vēlāk 85. gadā imperātora Domiciāna laikā Skupi kļūst par vienu no lielakajām pilsētām Dardanijas reģionā.

Šodien te var apskatīt nelielu daļiņu no tā, kas atrasts izrakumu gaitā. Patiesībā apskatu šīs drupas caur žogu, jo teritorija vēl ir slēgta. Garām braucošs maķedonietis gan iesaka pakaitināt suņus aiz žoga un tad droši atnākšot uzraugs, un vārtus atslēgsot! Es gan no šāda piedāvājuma atsakos un dodos tālāk.

Nelielas problēmas rada nākošā objekta atrašana, jo uz to nav nevienas norādes un tas faktiski atrodas aizaugušās pļavās. Tas ir sens akvadukts pa kuru senā pilsēta Skupi tika apgādāta ar ūdeni.

Apskatījis senās romas laiku pieminekļus dodos uz vienu no skaistakajām vietām Maķedonijā, bet pa ceļām nolemju izbraukt cauri bedīgi slavenai Skopjes piepilsētai, kurā dzīvo čigāni. Tas ir rajons kuru sauc pat Šuto Orizari. Izrādās, ka šajā rajonā vairāk, kā 80% no 35 tūkstošiem iedzīvotāju ir čigānu tautības un attiecīgi šeit pastāv savdabīga valsts likumos nerakstīta vietējā kārtība. Tā tas patiesībā arī ir. Šķērsojot šo rajonu var pavērot visai specifiskas ainiņas.

Matkas kanjons.

No Šuto Orizari nonāku uz Skopjes apvedceļa un dodos rietumu virzienā aplencot pilsētu un pavisam drīz jau nonāku Treskas upes ielejā, kur šodien apskatīšu slaveno Matkas kanjonu. Mķedoniešu valodā tas laikam nozīmē Mātes ieleja.

Nokļūstu līdz stāvvietai Treskas upes krastā un kādu gabaliņu līdz kanjonam nākas pieveikt kājām ejot. Te nu nonāku līdz augstam aizsprostam starp stavām klintīm.

Tas ir elektro stacijas dambis, kurš šeit tika uzbūvēts 1938. gadā un aizsprostoja Treskas upi šaurā klinšainā ielejā. Rezultātā izveidojās ūdenskrātuve, kura atrodas starp ļoti stāviem kalniem un klintīm. Sākotnēji nevienam pat prātā neienāca, ka šis dabas un cilvēku veidotais ezers Matkas kanjonā kļūs par vienu no populārākajām atpūtas un tūrisma vietām Maķedonijā.

Gar šī ezera krastiem kanjonā izveidotas tūristu taks 6 kilometru garumā un daudzi mēģina šo kanjonu izstaigat kājām. Otrs variants kā apskatīt kanjonu ir doties braucienā ar motorlaivu, vai nu pašam airējot kanoe vai cita tipa laivu, kuras šeit var iznomāt.