Īsumā teikšu, nu nebija viegli ar manien 130+ kilogramiem uzkāpt vairāk, kā 800 metru augstmā pa stavu nogāzi! Vienu brīdi pat šķita, ka mērķis nav piepildāms.
Galu galā tomēr izdevās! Esmu nonācis pasakainā vietā, kur uzbūvets Nikolaja Šiševska klosteris.
Sajūta vienkārši lieliska. Perfekta ainava, svētais ūdens, svaigs gaiss! Ko vēl var vēlēties? Tagad saprotu, kapēc tie mūki un mūķenes turejās pie labas veselības! Kā var nebūt veselīgs kāpelējot kalnā augšā un lejā, no un uz klosteri.
Tā lūk! Varoņdarbu paveicu un jau raitā solī pa nogāzi atgriežos lejā kanjonā, pasitu ar amutīti bleķi un Amets mani nogādā laivu piestatnē. Te nu es apskatos Svētā Andēja klosteri un nolemju ieturēt kārtīgas pusdienas. Šoreiz tā būs Treskas upē ķerta forele!
Nu vienkārši brīnišķīgi! Forele superīga! Lenām nesteidzoties notiesaju to un patīkami atpūsdamies apbrīnoju kanjona skaistumu. Jā! Šeit vēl augstāk kalnos vēl ir daži ļoti interesanti klosteri, bet lai līdz tiem nokļūtu vajag jau vairak laika un protams izturības.
Vodno kalns.
Patiesībā šodien vairs neko negribas darīt un tomēr vēl ir viens objekts, kuru noteikti vajadzētu apskatīt. Tas ir vēl viens kalns, tikai šoreiz to forsēšu ne kāpjot. Tātad dodos uz pašu augstako virsotni virs Skopjes pilsētas- Vodno kalnā.
Uz to ved trosu pacēlājs, bet ne gluži no pašas pilsētas. Līdz trosu pacēlājam ved divi ceļi. Viens no paša Skopjes centra, bet otrs no Karpošas mikrorajona pilsētas rietumos pa kuru es tagad dodos augšup. Te pa ceļam veicu īsu pieturu Gorno ciemā pie vēlviena tūrisma objekta, par kuru rakstīts, ka to vērts ir apskatīt. Tā ir kārtējā baznīca: Svetā Panteleimona baznīca.
Pēc īsas pieturas turpinu ceļu augšup un nonāku pie trosu pacēlāja, kas mani nogādās pašā Vodno kalna virsotnē.
Pacelājs šeit uzbūvets pavisam nesen un agrāk lai nokļūtu šajā virsotnē bija jāveic visai garš ceļš augšup kalnā, kājām ejot. Tagad pavisam ātri un ar komfortu iespejams uzbraukt kalnā 10 minūšu laikā.
Nokļūstot virsotnē uzreiz pamanāms iespaidīga izmēra, no metāla konstrukcijām veidots krusts, kuru patiesībā jau no pašas pilsetas var redzēt. Tas šeit uzstādīts par godu kristietības 2000 gadu jubilejai un nosaukts par Millenniuma krustu.
Agrāk krustā esot darbojies lifts ar kura palīdzību bija iespejams nokļūt v 66 metru augstumā. Tagad šis lifts nedarbojas, bet panorāmu ap kalnu tik pat labi var baudīt no apkārtējām nogāzēm.
Paldies, par lielisku rakstu! Gana jaudīgs ieskats Skopjē! 
Esi interesanti aprakstījis visu un tagad ir vēlme pašam aizceļot uz turieni.
