Skopje - pilsēta ar ambīcijām (Maķedonijas ceļojuma 1. daļa).3

Beigu beigās pa šaurām šķērsieliņām nonāku maķedonijas lielākās un nozīmīgākās universitātes, Kirila un Metodija universitātes dārzā, un tālāk jau uz plaša bulvāra gar kuru jau dižojas funkcionālas, mūsdienīgākas ēkas, kuras būvētas Dienvidslāvijas sociālisma laikā.Tāluma var redzēt Maķedonijas televīzijas centra ēku un tepat atrodas arī Maķedonijas naionālās bibliotekas ēka. Jāsaka godīgi, ka sociālistiskās Dienvidslāvijaslaikos būvētās ēkas tiem laikiem bija visai modernas un ambiciozas, un vēl šodien tās izskatās diezgan orģināli.

Varētu teikt, ka praktiski visu, ko Skopjē vēlējos redzēt esmu apskatījis un būtu laiks beidzot papusdienot, ja tā varētu teikt. Drīzāk tās būs apvienotas pusdienas ar vakariņām! Tātad atgriezīšos vecpilsetā, kur jau noskatījos krodziņu, kurā vēlētos pasēdēt, paēst un izdzert kadu kausu alus. Dodos atpakaļ vecpilsetas virzienā, bet pa ceļam tomēr divus objektus pieķeršu! Pirmais ir vēl viena baznīca, kura atrodas te pat starp šo bulvari un Vardaras upi. Tā ir Svētās Dievmātes baznīca, kura nedaudz atgādina nelielu klosteri un tā atrodas plašā skvērā upes krastā, bet no pilsētas puses šo zaļo saliņu ielenc milzīgas jaunbūves, kurās notiek aktīvi būvdarbi.

Otrs objekts jau atrodas pie ieejas vecpilsetas centrā no Goce Delčeva prospekta un tas ir viens no retajiem pieminekļiem, kurš uzstādīts par godu kādam no albāņu naionālajiem varoņiem. Tas ir piemineklis veltīts Skanderbegam. Par šo albāņu nacionālo varoni es īsi pastāstīšu nākamajā stāsta daļā, kad došos uz albāņu apdzīvoto Pologas reģionu. Par pašu pieminekli piebildīšu, ka tam atrašanās vietu tomēr varēja izvēlēties labāku. Patreiz tas atrodas burtiski auto stāvvietā,un tam ir savi iemesli. Izrādās, ka pirms to šeit uzstādīt, pilsētas domē noritējušas karstas debates, jo maķedoniešu nacionālisti kategoriski bija pret šādu pieminekli Skopjē. Gala rezultātā pilsētas varas iestādes politisku apsvērumu dēļ tomēr piekrita šādu pieminekli izveidot un tam vietu lika izvēlēties pašvaldības rajonā, kurā iedzīvotāju vairums ir albāņi. Tā nu piemineklis šeit tapa, bet pašvaldība vēl jo projām nav atrisinājusi jautājumu par auto stāvvietas aizvākšanu no pieminekļa pakājes par ko no albāņu puses ir bijuši vairākkārtēji protesti.

Naksnīgā Skopje.

Labi! Pietiks par politiku un dosimies vēlajās pusdienās, jeb vakariņās. Atrodu savu krodziņu un veicu pasūtījumu. Šovakar esmu nolēmis paniekoties ar uzkodu porcijām, kuras šeit ir samērā lielas. Pirmkārt manu uzmanību piesaista sieru paletes.

Maķedonijā siers kā uzkota ir ļoti populārs. Es izvēlos „Ovči kaškvala”, tas ir siers kurš tiek pagatavots no aitas piena un nedaudz atgādina kazas sieru vai fetaki, bet manā skatījumā garšīgāks. Vēl pasūtu „Pršutu”, tas jau ir kaut kas līdzīgs spāņu hamonam, tātad vītināts šķiņķis. Tāds šeit tiek gatavots ne tikai no cūkgaļas, bet arī no liellopa. Atšķirībā no spāņu hamona maķedoniešu pršuts šķiet sulīgāks un īsti nezinu kādā veidā tas tiek panākts.

Kā jau teicu, porcijas palielas un kopā ar alutiņu vienkārši super! Ak jā! Ja runa ir par alkoholu, tad šeit Skopjes vecpilsētā varat saskarties ar situāciju, ka kafejnīcā tas var arī nebūt, jo daži kafejnīcu īpašnieki ievēro musulmaņu tradīcijas un vienkārši to netirgo. Labi, par maķedoniešu virtuves brīnumiem plašāk es vēl pastāstīšu kādā no nākamajiem stāstiem, bet tagad malkoju alu, uzkožu sieru un vītinātu šķiņķi, un pārmiju pāris vārdu ar krodziņa saimnieku Bairamu, kurš pats arī strādā, kā viesmīlis. Interesanta diskusija par Maķedoniju, Skopji un protams par dažādām vietējām ekonomiskajām, un etniskajām problemām ieilgst līdz kļūst pavisam tumšs. Tātad beidzot jāsāk domāt par došanos uz viesnīcu.

Jau iepriekš satiktie vietējie cilvēki ar kuriem nācās aprunāties man vairākas reizes ieteica apskatīt pilsētu tad, kad satumst. Tagad man kā reiz ir tāda izdevība, jo lai nokļūtu līdz savam auto man jāšķērso Akmens tilts un Maķedonijas laukums. Pametot vecpilsētu un nonākot pie jau pieminētā Filipa II pieminekļā, kurš patiesībā ir arī strūklaka saprotu, ka ļaužu ieteikumi ir vērtīgi!

Vienkārši fantastiski! Strūklakas izgaismotas ar gaismas mūziku! Jā mūziku! Kaut kur ap tām izvietoti skaļruņi un tiek spēlāta klasiskā mūzika, kuras pavadījumā strūklakas strūklu formas un krāsas mainās, kas rada lielisku atmosfēru.

Papriecājos par strūklakām un nonāku pie Akmens tilta no kura atkal paveras lieliski skati uz krastos esošajām, tagad jau lieliski izgaismotajām ēkām.