Skopje - pilsēta ar ambīcijām (Maķedonijas ceļojuma 1. daļa).3

Tepat pretī šim bazāram atrodas visai drūma labākajās sociālisma laikmeta tradīcijās būveta ēka, kura faktiski galīgi neiederās vecpilsētas ansamblī. Šinī ēka tagad atrodas Maķedonijas vēstures muzejs, krā pagajušā g.s. 70. gados tika apkopoti un izvietoti dažadi vēsturiski artefakti, kuri pirms tam bija izkaisīti pa vairākiem mazākiem muzejiem visā pilsētā.Tagat šeit iespejams iepazīties ar Maķedonijas vēsturi pa visiem laika posmiem, sākot no senās grieķijas laikiem līdz pat mūsdienu Dienvidslāfijas Sociālistiskajās Feerācijas periodam un Maķedonijas neatkarībai. Blakus šim muzejam mazā šķērsieliņā atrodas neliela bijusī mošeja, kurā tagad ierīkota mākslas galerija. Tā ir Isa Begova mošeja.

Tā, kā muzeju un galeriju apmeklēšanas laiks ir beidzies dodos talāk pa Čaršijas ieliņām sameklēt vēl pāris senos bazārus. Nākošais jau ir Kapan-an bazārs, kurā tagad ierīkoti restorāniņi un nelieli viesu mamiņi. Šis esot pats vecākais bazārs šeit Skopjē, kurš ir saglabajies līdz mūsdienām un tas uzbūvēts 15.g.s. Tālāk seko Suli An bazārs, kurā patreiz notiek šādi tādi rekonstrukcijas darbi, bet pagalmā tomēr ir iespējams iekļūt. Spriežot pēc ritošajiem darbiem arī šeit tiks izveidota viesnīca un restorāns.

Tepat, starp jau pieminētajiem bazāriem atrodas vēl viens ievērības cienīgs objekts. Tas ir Čifte hamam, jeb Čiftes pirtis. Šeit 15.g.s. ika uzbūvētas turku pirtis pilsetas iedzīvotāju vajadzībām un tās tajā laikā bija lielakās pirtis Skopjē. Tagad šajā bijušo piršu ēku kompleksā izveidota mākslas galerija, kura patiesībā šodien ir tukša un tajā nekadi darbi nav izstādīti par ko pārjiecinājos, jo neskatoties uz vēlo laiku telpu uzraugs par simbolisku samaksu ielaida mani apskatīties ēku no iekšpuses.

Neliela ekskursija pa Čiftes hamamu un jau odos uz vēl vienu bazāru. Tas šoreiz nav vēsturiskais bazārs, bet ir bazārs, kurš eksistē šodien un patiesībā ir viens no viss populārākajiem, vai pat populārākais tirgus Skopjē. Šķērsoju pāris kvartālus pa vecpilsētas ieliņām un nonāku pie vārtiem aiz kuriem sākas šis tirgus. To te sauc par Pit Pazar. Te jau var manīt, ka uz šejieni dodas vissu sabiedrisko slāņu un tautību ļaudis. Gan veci, gan jauni, dažkārt arī turīgāki ļaudis šeit iegrižas lai sev kaut ko atrastu, piemēram no antīkām lietām. Patiesībā te iespejams redzēt visu ko var iedomāties! Tas ir īsts „skudru pūznis” ar austrumu tirgiem raksturīgo haosu.

Tirgotāju vidū dominē albāņu un čigānu tautības pārstāvji. Droši vien starp viņiem ir arī Maķedonijas turki un arī paši maķedonieši, bet tomēr pārsvaru gūst albāņi. Arī vecpilsētas ieliņās liela daļa bodīšu un krodziņu pieder albāņiem vai turkiem. Tā pat albāņu tautības ļāudis nemaz nekautrējas izrādīt savu piederību albāņu nācijai. Lielā daļā tirgotavu logos un pie lāviņām var redzēt albānijas nacionālos simbolus un daažviet tie tiek tirgoti paralēli ar Turcijas un Maķedonijas simboliem.

Tā, ka man šāds tirgus bardaks ne visai patīk, pēc īsas vizītes cenšos pamest šo haosu. Pie tirgus pāri ielai ved gājēju tiltiņš no kura paveras lieliska panorāma uz tirgus teritoriju un apkārtējiem pauguriem, kur starp ēkām paceļas vairāki mošeju minareti. Tepet aiz tirgus var saskatīt Aladžas mošeju, bet pāri plašajai ielai redzama jau Gazi Isa mošeja, kuras virzienā es tagad dodos.

Kāds varētu jautāt: Kāpēc šeit ir tik daudz mošeju? Lieta pavisam vienkārša. Rajonus ap vecpilsētu un Pit Pazar ,un vispār Vardaras upes kreiso krastu pārsvarā apdzīvo albāņu tautības pārtsāvji, kuru lielais vairums ir musulmaņu. Toties upes kreisajā krastā vairums iedzīvotāju ir maķedonieši, kuri pārsvarā piekopj kristiešu tradīcijas. Faktiski Skopje ir multi nacionāla pilsēta un tās iedzīvotāju etniskais sastāvs ir ļoti raibs. Protams lielākā daļā-aptuveni 65% ir maķedonieši, bet ortā lielākā etniskā grupa ir albāņi, kuri sastāda vairāk, ka 20%. Būtisku daļu iedzīvotāju sastāda čigānu tautības ļāudis, kuru īpatsvars ir aptuveni 5-7% no kopējā iedzīvotāju skaita. Tāpat Skopjē dzīvo daudz serbu, turku, bulgāru un bosniešu.

Kopumā no visiem Skopjes iedzīvotājiem musulmaņu ticības piekritēju ir vairāk, kā trešdaļa. Te gan jāpiebilst, ka maķedonieši, serbi un bulgāri pārsvarā piekopj pareiztcīgo trdīcijas, bet albāņi, bosnieši un turki pārsvarā ir islāma piekritēji. Čigāni praktiski daloties uz pusēm, puse musulmaņu un puse kristiešu. Tas gan nenozīmē, ka visi maķedonieši ir kristieši, bet albāņi-musulmaņi. Ir ļoti daudz maķedonieši, kuri apmeklē mošejas un liela daļa albāņu, kuri piekopj kristiešu tradīcijas. Vēl viena interesanta lieta šeit Skopjē un visa Maķedonijā ir tas, ka ļoti daudzi apmeklē ir mosejas, ir baznīcas, tā teikt piekopj dažadu reliģiju tradīcijas vienlaicīgi. Tāpat diezgan liela daļa ļaužu šeit vispār ir ateisti un nepieder ne vienai reliģiskajai grupai, kas ir diezgan raksturūgi daudzās post komunisma valstīs