Šaroargunas aiza un vareno Čečenijas kalnu noslēpumi(Dižo vaina-hu zemes 4.daļa)5

XIX g.s. vidū čečenu apdzīvotajās teritorijās bija izveidojušies 135 teipi, no kuriem daļa bija tā saucamie kalnu teipi, bet daļa līdzenumu teipi. Aptuveni 100 no šiem teipiem apvienojās 9 tukhumu savienībās, bet parējie teipi vēl centās piekopt patstāvīgu un neitrālu politiku nepievienojoties nevienam no tukhumiem. Pēc impērijas armijas masveida soda ekspedīcijām liela daļa Čečenijas līdzenuma iedzīvotāju bija spiesti pamest savas dzīvesvietas un tie devās kalnos. Tadējādi tika iznīcināti vairāki līdzenumu teipi. Nonākot kalnu rajonos bēgļu ģimenes centās atras sev piemērotas mājvietas un dažkārt šie ļaudis centās saglabāt sava teipa tradīcijas un kopumu, bet ne visiem tas izdevās. Lielākā daļa kalnu apvidu jau piederēja kādam teipam. Tadējādi liela daļa no bēgļiem sadalījās mazākās grupās un pievienojās jau esošajiem kalniešu teipiem. Rezultātā teipi pārveidojās ne tikai par vienas dzimtas radniecīgu grupu kopumiem.

Nedaudz  par teipu struktūru. Struktūra ir šāda: daudzskaitlīga ģimene-dzimta (dozal), > viena pagalma vai viensētas ļaudis-dzimta(chā),  > viena ceļa vai ielas ļaudis-dzimta(nekhi) > viena atzara (parasti aula, vai vairāku saimniecību grupas) ļaudis-dzimtas (gari). Teipa iekšējās kārtības un sadzīves noteikumus izstrādā un lēmumus pieņem teipa vecāko padome. Šāda padome formējas no dažādu iepriekš minēto struktūru-dzimtu locekļu izvirzītiem pārstāvjiem-vecākajiem. Vecākie tiek izvēlēti uz nenoteiktu laiku. Parasti to darbība izbeidzas ar nāves vai bezspējas iestāšanos un šādā gadījumā tiek izvēlēts jauns vecākais, bet nekādā gadījumā šis amats netiek nodots mantojumā. Savukārt vecāko padome izvēlas personu, kura teipu pārstāv tukhuma padomē. Ir gan viena ļoti interesanta lieta! Katras teipa dzimtas karavadoni izvēlās nevis tās vecākais, bet vecāko padome. Tā karavadoni izvēlas vertējot potenciālo kandidātu iemaņas, profesionalitāti un pieredzi . Pie kam nav obligāti noteikts, ka šis karavadonis tiek izvēlets tieši no šīs dzimtas parstāvju vidus! Tas var būt arī no citas dzimtas un pie visa tā, tam nav jāpakļaujas dzimtas vecākā pavēlēm, kuras skar kara jautājumus.  Šie dzimtu karavadoņi pakļaujas tikai vecāko padomes, vai teipa pārstāvja tukhumā rīkojumiem.

Teipa likumi un noteikumi ir tā saucamais „adāts”. Visiem teipa locekļiem ir obligāta prasība ievērot  adātu. Savukārt ja teipa iekšienē rodas kādi sarežģījumi,  īpašumu un ģimenes strīdi un tamlīdzīgi, tad tos stingri balstoties uz adātu atrisina vecāko padome. Ja reiz esam nonākuši līdz adāta likumiem tad uzskaitīšu dažus no teipa adāta principiem.

1.Vienota un bezierunu adāta ievērošana no visu teipa locekļu puses neskatoties uz viņu ieņemamo amatu un stāvokli teipa sabiedrībā. 2. Visiem teipa locekļim ir tiesības uz kopīpašuma zemju lietošanu. 3. bezierumu aizliegums laulāties ar savas dzimtas pārstāvi (dažkārt pat ar sava teipa parstāvi). 4. jāsniedz palīdzība nabadzībā un nelaimēs nonākušiem teipa ļaudīm, 5. Sēru izsludināšana un ievērošana visā teipā sakarā ar jebkura teipa locekļa nāvi, 6. Teipu vada vecāko izvēlēts teipa vadonis (taipanan halhančā) un nekadā gadījumā viņa amatu nevar nodot mantojuma ceļā, 7.teipa vecākos jāizvēlās no pašiem gudrākajiem un cienīgākajiem vecāka gadu gājuma ļaudīm, neņemot vērā viņu materiālo stāvokli. 8.teipa vecāko padomei ir tiesības atcelt un izvēlēt jaunu vadoni, teipa pārstāvi tukhumā un teipa karavadoni, ja par to iestajas vairums vecāko. 9.teipa sievietes var baudīt visus adātā paraedzētos labumus, bet nedrīkst piedalīties lēmumu pieņemšanā un tām nav īpašumu mantojuma tiesības. 10. katram teipa pārstāvim ir tiesības un pat pienākums adoptēt bez vecākiem palikušus bērnus.

Uzskaitīju tikai dažus adāta principus. Tādu ir visai daudz un patiesībā ar tiem nedaudz iepazīstoties nākas secināt,  ka izņemot noteiumus  kuri attiecas uz sieviešu lemttiesībām, adāta noteikumi izskatās visai demokrātiski un humāni! Un tomēr ir vēl viena lieta ko nevar nepieminēt. Senāk Čečenijā tika piekopta asinsatriebība. Tas gan notika tikai gadījumos,  ja kāds bija aizskāris cita cilvēka cieņu vai apganījis veselas kopienas-teipa godu. Par asinsatriebības upuriem piemēram varēja kļūt arī slepkavas, izvarotāji un nodevēji. Tomēr lai veiktu asisatriebību bija nepieciešama teipa vecāko piekrišana.  Bija arī  gadījumi, ka  šādu atriebību izsludināja pati teipa vecāko padome. Dažkārt gadījumos ja vecāko padome nespēja vienoties kam taisnība kādā savstarpējā strīdā, tad tika rīkoti arī dueļi.

Vēl pāris rindiņas par teipiem. Katram teipam obligati ir jābūt savam teipa kalnam un parasti uz tā atrodās teipa tornis, kura pamatakmeni ir licis kāds no šī teipa dibinātājiem, vai sākotnējās teipa dzimtas pamatlicējiem. Parasti no šāda cilvēka vārda ir atvasināts arī paša teipa nosaukums. Tāpat katra sekojošā teipa vadoņa goda uzdevums bija uzbūvēt savu sardzes torni.  Tādējādi vairākos aulos senāk bija pat vairāki šādi torņi. Dažkārt šādus, mazākus un lielākus torņus, būvēja arī teipu ģimeņu locekļi un šāda rīcība arī tika uzskatīta par goda lietu. Vēlāk kad vainahi pieņēma islāmu lielā daļā teipu tika uzsākta arī moseju celtniecība.

Pirmīt piemnēju arī tukhumus. Tātad kā jau teicu, līdzko vainahu zemēs parādījāš svešzemju iekarotāji, radās nepieciešamība apvienoties cīņai pret tiem. Katrs teips atsevišķi nespēja cīnīties pret skaitliski lielajām iekarotāju vienībām tadēļ notika konsolidācijas procesi. Tika dibinātas teipu savienības kuras vainahi sauc par tukhumiem. Praktiski tukhumi bija militāri-politiskas savienības, kuras tika veidotas vairākiem teipiem apvienojot spēkus. Pakāpeniski tukhumi pārvērtās arī par ekonomskām savienībām. Līdzīgi kā teipu arī tukhumu pārvaldīšanā dominēja salīdzinoši demokrātiskas metodes. Tā piemēram tukhumiem nebija vienota valdnieka. Tukhumu vadība-vecāko padome  sastāvēja no teipu  deleģētiem pārstāvjiem, kuri tad arī pildīja  vadības funkcijas. Svarīgi tukhumu lēmumi tika pieņemti balsojot. Tukhuma padomes uzdevums bija kopīgiem spēkiem aizstāvēt teipu un tukhumu kopīgās intereses, gan diplomātiskām, gan militārām metodēm. Nepieciešamības gadījumā tukhuma vecāko padomei bija tiesības pieteikt karus, nozīmēt karavadoņus, pieņemt taktiskus lēmumus un pasludināt pamierus. Savukārt miera laikos šo padomju uzdevums bija atrisināt teipu savstarpējos strīdus, kā arī rūpēties par tukhuma un tā sastāvā esošu, atsevišķu teipu, ekonomiskiem sakariem ar kaimiņu un attālākām zemēm.

Teipu un tukhumu pašpārvaldes sistēma vainahu zemēs vairāk vai mazāk saglabājās līdz pat 1917. gada revolūcijai Krievijā. Tālāk sekoja jau zināmie kolektivizācijas procesi. Atgādināšu ka jau iepriekšējā stāstā stāstīju, ka šie kolektivizācijas procesi šeit Čečenijā noritēja visai mierīgi, jo sākotnēji kolhozi faktiski tika veidoti uz pastāvošu teipu un tukhumu bāzes. Noteikti jau nojautāt, ka teipu sabiedrība pati par sevi jau ievēroja kolektīvā īpašuma principus. Vairākus gadsimtus pastāvējušā teipu sabiedriskā modeļa noriets sākās pagājušā g.s. trīsdesmitajos gados, kad tika uzsāktas represijas pret kalniešiem. Savukārt pēc 1944. gada vainahu izsūtīšanas teipu un dzimtu tradīcijas šajā zemē tika pilnīgi iznīcinātas. Tikai pēc PSRS sabrukuma 1991. gadā, uz to brīdi jau separātās Čečenijas republikas vadība, pieņēma lēmumu atjaunot teipu un tukhumu tradīcijas, un veidot republikas adminstratīvo dalījumu tukhumos un teipos. Līdz galam šis process tā arī netika novests, bet pēc diviem Čečenijas kariem par to vispār tika aizmirsts. Jāsaka gan, ka čečēni sevi tradicionāli turpina dalīt teipos un tukhumos. Protams administratīva spēka šim dalījumam nav, bet vainahu sabiedrībā šis dalījums tiek respektēts. Šķiet tas vairāk tiek darīts ar nolūku saglabāt ģimeņu un dzimtu senās tradīcijas. Uz šo dienu čečeni nosacīti dalās 100 līdz 110 tā saucamajos kalnu teipos un 60-70 līdzenuma teipos. Savukārt 100 no šiem teipiem tiek iekļauti 9 tukhumos un tādi ir: Akkijas, Melhijas, Nohčmahkahojas, Orsthojas, Terlojas, Čantijas, Čeberlojas, Šotojas un Šarojas tukhumi. Te vēl piebildīšu, ka arī šodien pastāv diezgan daudz teipu kuri neietilpst nevienā no tukhumiem.

Tā nu staigājot un bildējot  Šarojas aula senās ēkas esmu pastāstījais arī par teipiem un tukhumiem. Tagad esmu nonācis līdz pašai Šarojas aula pakalnes korei uz kuras atroda  sardzes torņi..