Šķērojam Šarojas un Himojas aulus, un esam atgriezušies Šaroargunas aizā. Kādu īsu brīdi vēl ir salīdzinoši gaišs, jo ieleju apspīdina saules apstarotās sniegotās virsotnes, bet pavisam drīz ieleju strauji pārņem krēsla. Izbraucam cauri Šatojai nonākam un tālāk pa Čantiargunas aizu dodamies jau Itumkali virzienā. Šaurajā aizā starp Šatoju un Itumkali kļūst pilnīgi tumšs. Šķiet tas tādēļ ka aiza šeit ir ļoti šaura un dziļa, un pat atblāzma no virsotnēm tajā nenokļūst.
Noslēgums.
Tā nu vēlu vakarā esam nonākuši līdz Itumkali aulam. Patiesībā mūsu naktsmītne atrodas ne gluži pašā Itumkali. Viesu nams „Astar”, kurā pavadīsim divas nākamās naktis atrodas nelielā aulā Tazbiči, kurš atrodas kādu 5 minūšu braucienā no Itumkali centra. Turp mēs arī dodamies. Tā nu beidzot esam nonākuši līdz viesu namam. Pie viesunama vārtiem mūs sagaida kundze gados, kura ierāda mums istabas un uzcienā ar vakariņām. Šovakar ilgi nekavējamies aiz sarunu galda, jo esam pamatīgi noguruši. Tadēļ gulēt ejam uzreiz pēc vēlās maltītes.
Kartē: 1.Čeberloja, 2. Šaroja, 3. Atagi,4. Dubajurt, 5. Šatoja, 6. Dai, 7. Kenhi, 8. Himoj, 9. Šaroja, 10. Džeindžare kalnu parejā, 11. Itumkale, 12. Tazbiči.
Šķiet ka iepriekšējā stāsta daļā minēju, ka šī 4. stāsta daļa būs pēdējā mana Čečenijas stāsta daļa. Tomēr rakstot šo stāsta daļu secināju, ka saspiest visu atlikušo stāstāmo vienā daļā nebūs lietderīgi tādēļ nolēmu, ka rakstu sērija par Čečeniju sastāvēs jau no 5 daļām. Tātad taps vēl viena stāsta daļa, kuru ceru nopublicēt aptuveni pēc nedēļas. Tad nu nakamajā stāsta daļā pastāstīšu par leģendāro čečēnu Saules zemi-Malhistu un tā saucamo mirušo pilsēt Coipedē, kur atrodas viena no lielākajām seno laiku nekropolēm Kaukāzā. Tālāk pastāstīšu par kādu muzeju Itumkali aulā un nedaudz paceļosim pa Itumkali apkārtnes kalniem. Sekojoši pa ceļam atpakaļ uz Grozniju apskatīšu ļoti interesantus senos Uškalojas sardzes torņus, kuri atrodas burtiski zem klintīm. Noslēgumā paviesošos lieliskajā Dondijurtas brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā Urusmartanā, kur satiksim šī muzeja veidotāju un saimnieku Ādamu Satujevu. Savukart pašā vakarā atgriezīsimies Groznijā kur tad arī noslēgsies ceļojums pa Čečenijas republiku.
Iepriekš publicētās stāsta daļas: 1. Daļa: Groznija.
2. daļa. Pa Kaukāza karu takām, čečenu zeme-Ičkērija.
3. daļa. Čeberloja un čečenu tautas traģēdija „Pavēlēts aizmirst” .
Tagad novēlu visiem visu to labāko un saku uzredzēšanos! Tiekamies atkal pēc nedēļas!
Pēteris Vēciņš. 2016.gada 27.janvaris: Gravesend.
