Šaroargunas aiza un vareno Čečenijas kalnu noslēpumi(Dižo vaina-hu zemes 4.daļa)5

Ik pa gabalam no augstajām kalnu nogāzēm tek avoti un strauti, vietām veidojot mazākus un lielakus ūdenskritumus.

Drīz ceļš nonāk nedaudz zemāk, tā sacīt tuvāk upei un aiza zem tā vairs nešķiet tik stāva, un draudoša.

Vēl seko daži pagriezieni un aiza kļūst arī nedaudz plašāka, un tās nogāzes lēzenākas. Tālāk upes krastā pa labi atrodas neliels auls Dai, bet aiz tā pa kreisi var manīt nākošo apskates objektu.

Tas ir Dai ūdenskritums. Ja braucot tā kārtīgi neieskatītos tad talienē to iepējams pat neievērot. Savukārt piebraucot tuvāk upes krastam to var sakatīt tīri labi. Te upes krastā mēs arī pieturam, lai dotos aplūkot šo ūdenskritumu.

Lai nokļūtu līdz ūdenskritumam nākas šķērsot Šaroargunas upi. Par laimi atrodam platāku vietu, kur upe sadalās vairākās straumēs un šeit vietējie gani ir izveidojuši kaut ko līdzīgu laipai pa kuru varam upi šķērsot. Tālāk nākas nedaudz pakāpelēt pret kalnu. Kāpiens nav viegls, bet tas nav pārāk augsts un pavisam drīz sasniedzam ūdenskritumu.

Pēc nelielas pauzes pie ūdenskrituma atgriežamies pie sava auto un turpinām ceļu. Patiesībā mūsu sākotnējais plāns paredzēja apskatīt citu ūdenskritumu pie Nohčikelojas aula, bet tā kā mums šorīt nācās manīt maršrutu, tad šis ūdenskritums un auls paliek sāņus. Patiesībā ļoti vēlējos šo aulu apskatīt, bet  mūsu laiks ir ierbežots un no šādas idejas nākas atteikties. Tātad dodamies uz Šarojas aulu.

Jo dodamies augstāk kalnos,  jo vairāk varam just ka kļūst vēsāks un mitrāks. Dažviet kalnu plaisās un tuvāk virsotnēm vēl jo projām ir saglabājies sniegs un ledus. Tātad pavasaris šeit ir atnācis krietni vēlāk kā jejup ielejā un Čečenijas līdzenumā.

Pavisam drīz pabraucam garām pagriezienam uz tikko pieminēto Nohčikelojas aulu (nohči: čečenu apzīmējums viņu valodā, keloj: cēlies no kelojas teipa-dzimtas nosaukums) . Tālāk sekojam pa aizu un nonākam jau Šaroargunas administratīvā rajona teritorijā.

Šaroja.

Šarojas rajons ir viens no trīs mazāk apdzīvotajiem rajoniem Čečenijas republikā. Tā iedzīvotaju skaits knapi sasniedz trīs tūkstošus. Trīs lielākās apdzīvotās vietas šajā rajonā ir Kenhi, Himojas un Šarojas auli. Arī  uz Kenhi aulu sākotnēji bijām plānojuši doties, bet tā kā strauji tuvojas vakars un drīz sāks krēslot mums nākas atteikties arī no Kenhi aula apmeklēšanas. Žēl, bet neko nepadarīsi!