Šādi torņi šeit ir divi, bet senāk šājā aulā tādi esot bijuši vairāki. Līdz mūsdienām tie nav saglabājušies. Var manīt, ka arī torņi kas šeit šodien apskatāmi ir salīdzinoši nesen atjaunoti.
Atjaunota ir arī aula mošeja, kurai uzklāts jauns jumta segums un uzstādīts kupols. Pati mošeja lepni slejas virs aula starp abiem sardzes torņiem.
Nedaudz lejup no mošejas atrodas neliels laukumiņš no kura ļoti labi iespējams aplūkot visu aulu un vienlaicīgi no šejienes paveras lielisks skats uz augšup esošajiem torņiem un mošeju. Savukārt pāri ielejai kurā atrodas Šatorojas auls lepni slejas dižo Kaukāza kalnu balti mirdzošās virsotnes, kuru virzienā ved mūsu tālākais ceļš.
Lielā Kaukāza kalnu grēda.
Te nu pēc nelielas pastaigas pa Šarojas stāvajām ieliņām varam noslēgt aula apskati. Vēl tikai jādodas jejup uz aula centru, kur mani gaida Magomeds un varēsim turpinat ceļu.
Arī lejup ejot satieku kādu vīru, kurš mani atkal aicina uz tēju. No tējas gan atsakos, bet pāris vārdus tomēr pārmiju. Vīrs stāsta, ka agrāk esot dzīvojis Groznijā un strādājis kādā no naftas pārstrādes uzņemumiem. Tā pat senāk viņš esot apbraucis pusi Padomju Savienības darba komandējumos dažādās naftas atradnēs un pārstrādes uzņēmumos. Galu galā uz vecumdienām vīrs nolēmis pamest Grozniju un atgriezies savu senču zemē kalnos. Nu jau šeit dzīvojot piecus gadus un par dzīvi nesūdzoties. Svaigais kalnu gaiss un laba veselība atsverot visu. Dzīves apstākļi šeit ir ļoti pieticīgi un pirmajā acu uzmetienā var šķist pat nabadzīgi, bet tas tā neesot.
Šarojas ļaudis nezinot kas ir bads un pilnīgi spēj sevi nodrošināt ar pārtiku un visu kas nepieciešams. Lai arī šeit trūkst šādi tādi laicīgie labumi, šī vienalga esot labākā vieta uz zemes, saka vīrs. Viņš vēl piebilst. Kas var būt skaistāks un iedvesmojošāks kā kalni?
Pilnīgi viņam piekrītu! Vēl pāris vārdu un novēlu vīram veiksmi, labu veselību un turpinu ceļu lejup uz aulu, kur mani jau sagaida Magomeds. Tagad varam doties augstāk kalnos.
Pametam aulu un pa līku loču ceļiem dodamies augstāk kalnos. Ik pa gabaliņam parādās ceļa norādes uz mazākiem auliem un viensētām. Jo tālāk braucam, jo kalni kļūst augstāki un iespaidīgāki.Protams! Visvairāk fascinē tieši kalnu varenums. Kaut ko tik iespaidīgu spēj radīt tikai varenā daba un Kaukāza kalni ir viens no dabas unikālajiem veidojumiem.
Patiesībā lielākā daļa ģeogrāfu Lielā Kaukāza kalnu grēdu uzskata par Eiropas un Mazāzijas ģeogrāfisko robežu. Tādējādi sanāk, ka ne Alpi, bet tieši Kaukāza kalni ir augstākie kalni Eiropā! Lielā Kaukāza kalnu grēdā atrodas sešas virsotnes, kuras pārsniedz 5000 metru augstumu (Monblāna augstums Alpos ir 4807 metri virs jūras līmeņa). Augstākās Kaukāza virsotnes ir Elbruss(5642 m.vjl.) un Kazbeks (5033 m.vjl.). Tās gan neatrodas Čečenijas teritorijā. Augstākā virsotne Čečenijā ir Tebulo (Tebulomta) kalns (4493 m vjl), kuru pagaidām mēs nevaram saskatīt, jo tas atrodas aiz kalnu grēdas Itumkales rajonā.
Lielā Kaukāza kalnu grēda sākas Melnās jūras piekrastē pie Kerčas jūras šauruma. Tālāk tā seko gar Melnās jūras piekrasti, tad šķērso kontinentālo daļu starp Melno un Kaspijas jūrām un tā noslēdzas Kaspijas jūras piekrastē pie Apšerona pussalas. Nosacīti šī kalnu grēda tiek dalīta 7 posmos: 1.Melnās jūras Kaukāzs, 2. Kubaņas Kaukāzs, 3.Elbrusa Kaukāzs, 4.Teras Kaukāzs, 5. Dagestānas Kaukāzs, 6. Samuras Kaukāzs un 7. Kaspijas Kaukāzs.
