Pareizticīgo "Jeruzaleme" Maķedonijā-Ohrida.6

Tik pat iespaidīgas, kā mūri ir panorāmas, kas paveras no tiem! No šejienes var redzēt gandrīz visu pilsētu un lielus plašumus ap to. Tam visam efektu piedod mākoņos tītie kalni un ezera plašumi. Te nu nedaudz arī pakavējos lai to visu izbaudītu. Pirms pametu cietoksni pamanu vēl vienu interesantu lietu. Cietokšņa augstie mūri ir būvēti tikai no parastiem akmeņiem, bet vārtu arku un dažu to sienu celtniecībai ir izmantoti materiāli no senās Grieķijas un Romas celtnēm par ko liecina vairāki zīmējumi un uzraksti uz sienās iebūvētajiem akmens bluķiem.

 Svētā Panteleimona klosteris „Plaošniks”.

No Samuela cietokšņa dienvidu virzienā, cauri nelielai priežu audzei celiņš ved līdz vēl vienam nozīmīgam vēstures objektam Ohridā. Kādi pāris simti metru un nonāku plašā teritorija, kurā tiek veikti arheoloģiskie izrakumi un ir  iekārtots vērienīgs brīvdabas arheoloģijas un vēstures muzejs. Patiesībā šī vieta līdzīgi, kā cietoksnis atrodas tādā kā uzkalnā virs pilsētas un divos virzienos no tā atrodas stāvas nogāzes, kuras pavērstas pret ezeru. Šo vietu sauc par Plaošniku (Плаошник) un šeit agrāk atradies Svētā Panteleimona (Свети Пантелеймон) klosteris.

Faktiski, tieši šī vieta tiek uzskatīta par slāvu pareizticības šūpuli. Kāpēc?  Par to īsi pastāstīšu. Un tātad, kad Ohrida nonāca slāvu, jeb precīzak sakot bulgāru pakļautībā, bulgāru cars Boriss I uz Ohridu 893. gadā uzaicina slavenu kristiešu filozofu un sludinātāju, Kirila un Metodija (krievu val. Кирил и Мифодий) mācekli Klementu, kura uzdevums bija apvienot bulgārus un citus slāvus vienotai ticībai kristum. Faktiski uz to brīdi kristietība jau bija izplatījusies Bulgārijā, bet sakarā ar izcēlušos karu starp bulgāriem un Bizantiju kristiešu baznīcas centrs atradās ienaidnieka teritorijā-Konstantinopolē (Stambula). Tas arī mudināja bulgārus izveidot savu, neatkarīgu no Konstantinopoles baznīcu, par kuras pamatlicēju kļūst Klements.

Klements bija pirmais, kurš sāka brīvi sludināt kristu slāvu valodā. Šim nolūkam Klementa rīcībā tika nodota bazilika, kura atradās šeit Plaošnika uzkalnā virs Ohridas. Tieši šajā laikā svētie raksti tiek tulkoti slavu valodās un šim nolūkam tiek izstrādāts atsevišķs slāvu alfabēts. Sākotnēji ar šāda alfabeta veidošanu nodarbojās jau pieminētie Kirils un Metodijs. Viņiem gan sakarā ar milzīgu pretestību no kristiešu baznīcas vadības Konstantinopolē un Romā, slāvu rakstību baznīcā  līdz  galam ieviest neizdevās. Toties līdz ko Klements ierodas Ohridā, viņa vadībā tiek realizēta ideja par neatkarīgu slavu rakstību. Klements par bāzi ņemot sava skolotāja Kirila izstradāto alfabētu izveidoja mūsdienās pazīstamo kirilicas rakstību, kuru arī nosauca par godu savam skolotājam Svētajam Kirilam. Sekojoši kirilica un tajā publicētie svētie raksti strauji izplatās gandrīz visās slāvu zemēs, arī Kijevas Krievzemē un tā  kļūst par šo zemju oficiālo rakstību. Šodien kirilicu lieto tādās valstīs, kā Krievija, Ukraina, Baltkrievija, Bulgarija, Serbija un Maķedonija. Daļēji to lieto arī Melnkalnē un Bosnijā Hercogovinā. Tāpat kirilicu izmanto arī dažās ne slāvu valstīs, piemēram Kazahstānā, Kirgīzstānā un Tadžikistānā.

Īsumā par vēsturi esmu pastāstījis un varu doties aplūkot šo brīvdabas muzeju. Tagad šeit Plaošnikā var apskatīt būvju elementus, kuri saglabājušie no tā laika baznīcām un Svētā Panteleimona klostera. Tas ir viss, kas saglabājies pēc tam, kad šīs ēkas izpostīja turki un vairākas zemestrīces. Patreiz šeit var apskatīt vecās  bazilikas pamatus un daļu tās grīdas mozaīku, kuras atrodas zem speciālām nojumēm, kuras pasargā to no laika apstākļu ietekmes.Patiesībā šī bazilika šeit tika uzbūveta krietnu laiku pirms šeit ieradās Klements un tā šeit tapusi jau 5 g.s. Vēlāk Klements lika uzbūvēt jaunu baznīcu, jo esošā uz to brīdi bija kļuvusi par mazu. Šī baznīca, kura tagad tiek dēvēta par Sv. Klementa baznīcu  pagaidām ir vienīgais, kas šeit ir atjaunots vēsturiskajā  izskatā un tajā atrodas paša Svētā Klementa pīšļi, kuri uz šejieni tika pārvesti no jau pieminētās Svētās Dievmātes baznīcas, pie kuras tiko pabiju. Klementa pīšļi šeit ievietoti speciālā sarkofāgā un viņa apbedījums šodien ir viens no pareizticīgo svētceļojumu mērķiem.

Patiesībā šeit pastāvēja Maķedonijas pareizticīgās baznīcas plāni atjaunot visas senās ēkas tādā izskatā, kādas tās bija Klementa laikos, kad šeit patiešām bija vesels ēku komplekss,  kurā ietilpa klosteris, pirmā slāvu pareizticīgā universitāte, divas jau pieminētās baznīcas un vēl dažādas palīg ēkas, un visu šo teritoriju ielenca aizsargmūris. Es gan pārliecinos, ka īstenībā no solītās atjaunošanas izņemot redzamo baznīcu es šeit neko nevaru manīt, toties redzu kaut ko tādu, ko nekādi nespēju saprast. Šiet, šinī iespaidīgajā vēstures un arhitektūras brīvdabas muzejā notiek vērienīgi darbi, nevis vēsturisko celņu atjaunošanā, bet gan jaunu un bezgaumīgu dzelsbetona konstrukciju ēku celtniecībā. Redzamais patiesībā mani šokē! Kā kaut kas tāds vispār var notikt! Tas taču ir noziegums, kurš tiek vērsts pret tautas un pat visas pasaules kultūras mantojumu!

Uz jautājumu ieejas kasē sēdošajam vīram, kurš spriežot pēc apģērba arī ir pareizticīgās baznīcas pārstavis saņemu atbildi, ka šeit topot divas ēkas. Viena no tām būšot pareizticīgo universitāte, bet otra būšot Maķedonijas pareizticīgās baznīcas patriarha rezidence! Labi! Es saprotu, ka universitāte ir laba lieta, bet tas taču nenozīmē, ka tā jābūvē virsū aizsargājamam vēstures mantojumam! Var taču to uzbūvēt kaut kur nostāk, vai universitāti  izvietot sakotnēji plānoto atjaunojamo ēku telpās. Viss lielāko neizpratni man gan izraisa topošā patriarha rezidence. Tiko pabiju pie Svētās dievmātes baznīcas, kurai blakus atradās esošā patriarha rezidence un nesaprotu kādēļ šim nolūkam būtu jābūvē jauna ēka, kura nekādīgi neiederas šinī kompleksā. Uz otro jautājumu kases pops man īsti nespēja atbildēt un jautājums ir: kāpēc notiek šāda noziedzīga darbība?!

Pops visādi centās izlobīties! Redzi, tas taču esot labi, ka tiek būvēta universitate un patriarhs taču arī esot pelnījis uzlabot savus sadzīves apstākļus! Mani šādas atbildes nu galīgi nespēj pārliecināt. Es patiesībā šeit saskatu, ko citu! Acīm redzot arī šeit Maķedonijā pareizticīgo baznīca slimo ar līdzīgām slimībām, kā krievu pareizticīgajā baznīcā, kur par garīgām lietām un vēsturiskām vertībām neviens tā īsti vairs nerūpējas, bet par savu materiālo stāvokli cīnās ar putām uz lūpām. Šiki Mersedesi, dārgas rotaslietas un pulksteņi par desmitiem tūkstošiem dolāru popu rīcībā ir kļuvusi jau par ierastu lietu!

Labi jau labi! Beigšu par popu izvirtībām, kaut gan man būtu daudz ko pastāstīt, ko es par to domāju! Tagad dodos apskatīt Plaošnika teritorijā esošo Svetā Panteleimona baznīcu, kurā kā jau teicu apbedīts pats Svētais Klements, kurš par nopelniem kalpošanai Kristum ir iecelts svēto kārtā. Apskatot baznīcu un analizējot šeit redzēto visādas domas veļas prātā! Patiesība man gribas noticēt tam, ka tā laika dieva sludinātāji, tajā skaitā Klements, Kirils un Metodijs, bija daudz tuvāki tautai nevis, kā tas ir ar mūsdienu baznīcu „kalpiem”.

Kaneo.

Esmu apskatījis Plaošniku- slāvu pareizticības šūpuli un varu doties talāk. Pa šaurām Ohridas ieliņiem pakāpeniski dodos lejup un pagriežos pa labi rietumu virzienā, kur ceļš ved tieši pa stāvo nogāzi zem Plaošnika.

Šeit pa ceļam redzu ne tikai vecās pilsētas ēkas, bet pamanu arī vairākas, jaunas, mūsdienās būvētas mājas ar jaukiem dārziem uz stāvajām nogāzes terasēm. Te arī japiebilst, ka Ohrida pēc būtības līdzīgi, kā latviešiem Jūrmala ir pats populārākais kūrorts, kurp doties atpūsties. Attiecīgi, līdzīgi, kā mūsu Jūrmalā arī šeit Ohridā īpašumu cenas ir daudz augstākas, kā citās pilsētās. Taisnības labad gan japiebilst, ka to cenas nav tik kosmiskas kā pie mums Latvijā-Jūrmalā un kārtīgu māju šeit var nopirkt par nedaudz vairāk kā 120 000 euro.