Lielā Krievijas Zelta loka aizmirstais posms - Serpuhova11

Patiesībā tā ir Svētās trīsvienības katedrāle (Свято-Троицкий собор) un kā jau tikko minēju- tā ir vienīgā kremļa teritorijā sglabājusies seno laiku celtne. Pirmā koka baznīca šeit Kremļa kalnā (agrāk dēvēts par Sarkano kalnu-Красная горка) tika uzbūvēta 1380.gadā. Vēlāk XVI g.s. šeit parādījās arī pirmā no akmeņiem celtā baznīca, kura savā pastāvēšanas laikā tika vairākkārt izpostīta un pārbūvēta. Protams ka pagājušā gadsimta drūmajos trīsdesmitajos gados arī šī baznīca, jeb katedrāle, tika slēgta. Padomju laikos katedrāles  telpās tika izveidota neliela novadpētniecības muzeja izstāžu zāle. Savukārt 2011.gadā katedrāle tika atgriezta krievu pareizticīgo baznīcai un tagad te atkal tiek rīkoti dievkalpojumi.

Burtiki pie šīs baznīcas es atrodu vēl vienu interesantu objektu, kurš gan tā īsti nav sistīts ar šī kremļa vēturi! Tas ir karā kritušo padomju karavīriem veltīts pimiņas memoriāls, kuru rotā ļoti interesants piemineklis. To ieraugot uzreiz sapratu! Kaut kur to jau esmu redzējis! Un kā tad ne? Tāds pats, tikai stipri lielāks izmēros, stāv Berlīnē- Treptovas parkā. Tas tā tiešām arī ir. Izrādās ka pirms šāda pieminekļa uzstādīšans Berlīnē, tika izgatavota tā samazināta kopija. Kad 1949.gadā Treptovas parkā tika atklāts orģinālais piemineklis,  tā samazinātā kopija uz kādu laiku nonāca noliktavā. Savukārt 1964.gadā pieminekļa kopija  tika uzdāvināta Serpuhovas pilsetai, kurā tā tika arī uzstādīta. Sākotnēji šis piemineklis atradās pie Serpuhovas pilsētas slimnīcas, bet nezinu kādā sakarā, 2009.gadā, tas tika pārvietots uz šejieni- Kramļa kalnā.

Tā nu lenā garā esmu apstaigājis arī Serpuhovas kremļa teritoriju un apskatījis visu ko vēlējos. Noslēgumā vēl uzkāpju uz Kremļa kalniņa ziemeļu valņa. Tieši šeit atrodas pats augstākais skatu punkts no kura var pārredzēt ganrīz visu bijušā kremļa teritoriju.

Te arī paveras lieliska panorāma uz Katedrāles kalniņu un tā baznīcām. Tas nu arī ir nākamais mana šīs dienas ceļojuma mērķis. Tātad turp tad arī došos, bet pirms tam vēl jāuzņem pāris kadru.

Katedrāles kalniņš (Соборная гора).

Kāpēc šo vietu tā sauc?  Šķiet skatoties uz šo kalniņu jautājumam par to nevajadzētu rasties! Jau izsenis šajā piekalnē, iepretīm kremlim, ir atradušies vairāki dievnami-baznīcas un katedrāles, kuras tad arī devušas šim kalnam šādu nosaukumu.

Vairāki no šiem dievnamiem Katedrāles kalniņā atrodas arī šodien un bez jeb kādām grūtībām no Kremļa valņa varam saskatīt trīs no tiem. Un tā! Pirmā -tuvākā, ar sārtajām sienām, tā ir tā saucamā Svētās Jaunavas Marijas, jeb Uspenskas baznīca (Це́рковь Успе́ния Пресвято́й Богоро́дицы). Tā šeit uzbūvēta 1741.gadā, agrāk šajā vietā bijušās, Uspenskas koka baznīcas vietā. Šo baznīcu 1817.gadā nopostīja ugunskrēks un tās atjaunošanas darbi ievilkās līdz pat 1854.gadam. Tad arī šī baznīca ieguva mūsdienu izskatu. Savukārt pagājušā g.s. trīsdesmitajos gados baznīca tika slēgta. Tās mācītāju un vairākus garīdzniekus 1938.gadā aizveda uz Butovas poligonu, kur tie tika nošauti. Tagad baznīca atkal ir nodota krievu pareizticīgo baznīcas rīcībā, bet dievkalpojumi tajā notiekot ļoti reti.

Talākajā galā, skatoties no šejienes pa labi, atrodas Svētās trīsvienības baznīca. Jā tās nosaukums ir tāds pats, kā dievnamam šeit bijušā kremļa teritorijā. Tā īsti reliģisko lietu būtībā es slikti orientējos, bet saprotu, ka atšķirība starp šiem dievnamiem ir tā, ka vienam no tiem (atrodas kremļa teritorijā) ir katedrāles statuss, bet otram (atrodas šeit katedrāles kalniņā) ir tikai baznīcas statuss. Starp citu te varētu  rasties arī jautājms. Kāpēc tad šo kalniņu sauc par Katerāles kalniņu, ja pati katedrāle atrodas Kremļa kalnā? Šķiet atbilde ir  tāda, ka vēstures gaitā katedrāles statuss tika piešķirts, te vienām baznīcām, te citām. Tā nu kādu brīdi, kāda no katedrālēm atradās arī kalniņā,  iepretīm kremlim, un skarā ar to radās šī kalniņa nosaukums, kurš saglabājies līdz mūsdienām. Turpinājumā vēl pāris vārdos piebildīšu, ka Svetās trīsvienības baznīca te tika uzcelta 1670.gadā par godu svētajam Vasīlijam Blaženijam.  Vēl interesants ir fakts, ka šī ir viena no retajām baznīcām, kura pagājušā g.s. trīsdesmitajos gados netika slēgta. To slēdz tika 1960.gadā, jau sakarā ar tās slikto tehnisko stāvokli. Savukārt pēc  baznīcas restaurācijas pabeigšanas tā tika nodota Serpuhovas mākslas muzeja vajadzībām. Pie kam, šī baznīca vēl jo projām atrodas šī muzeja valdījumā un uz šo brīdi tā nav atgriezta krievu pareizticīgo baznīcai.

Savukārt starp abām iepriekš piemienētajām baznīcām atrodas vēl viena baznīca. Tā ir Pravieša Elijas-krieviski Iļjas -baznīca (Це́рковь Проро́ка Ильи́) un tā ir pati junākā baznīca šajā Ketedrāles kalniņā. Tās pamatakmens tika ielikts 1748.gadā. Sekojoši  XIX g.s. vidū baznīca piedzīvoja nopietnu rekonstrukciju, kuras gaitā tā ieguva mūsdienu izskatu. Toties šeit pats interesantākais ir tas, ka šī esot vienīgā Serpuhovas baznīca, kura visā PSRS pastāvēšanas laika periodā netika slēgta un tajā notika dievkalpojumi.  Arī šodien šī baznīca ir atvērta publikai un  tā ir brīvi pieejama.