Nokapjot lejā gravā nonāku starp divām kalnu nogāzēm. Virs dienvidu nogāzes augšā atrodas vecpilsēta, bet virs ziemeļu nogāzes kremlis. Savukārt starp šīm nogāzēm atodas neliels līdzenumiņš, kurā izvietojies tīri jauks un kluss dzīvojamo māju rajoniņš, kuru šķērso pavisam neliela upīte(Vietējie ļaudis to jau izsenis dēvējot par Serpejkas upīti).
Izmetu nelielu loku pa gravu un tālak dods augšup Kremļa kalnā. Kāpiens izradās pastāvs, pie kam, lai nokļūtu līdz pirmajiem kremļa mūriem nākas paložņāt arī pa krūmiem. Galu galā līdz mūriem esmu nonācis. Te beidzot uzspīd arī saulīte. Tas protams priecē, jo līdz šim ik pa brīdim lija lietus.