Albāņu Maķedonija, Pologa (Maķedonijas ceļojuma 2. daļa).7

Pati pilsētiņa atrodas Mavrovas ezera galējā dienvidu līča krastā un uz to no vairākām vietām ezera krastā paveras lieliski skati fotogrāfēšanai. Arī es izmetu loku gar šo līci un mēģinu sameklēt interesantākos rakursus. Tagad kad šis tas ir apskatīts un sabildēts varu doties papusdienot kādā no Mavrovo kafejnīciņām. Tā arī daru! Sameklēju nelielu kafejnīciņu ezera krastā un varu ieturēt maltīti. Kafejnīcas ēdienkartētiek piedāvāti vairāki maķedoniešu tradicionālie ēdieni no kuriem izvēlos bureku (Бурека), desiņu un sēņu salātus „Mavrovas gaumē”, desertā tradicionālo maķedoniešu saldumu baklavu (баклава) un protams kausu alus!
 

Tā nu lēnā garā tiek pasniegti pasūtītie ēdieni. Sēņu salāti mavroviešu gaumē, protams ar vietējos mežos lasītām sēnēm, kuras samiksētas ar svaigiem tomātiem, gurķiem, sīpolu un nedaudz sarkano piparu, un tam visam pievienots vēl aitu siers un vārīta ola. Tālāk seko bureks. Tas ir slāņainas mīklas pīrāgs, kurā tiek ietīta ar garšvielām sagatavota krējuma un biezpiena massa, kurai tiek pievienoti siera vai gaļas gabaliņi. Pēc tam šo rullīti saloka apaļas formas pīrāgā un cepj cepeškrāsnī. Desa mavroviešu gaumē patiesībā ir maķedoniešu tradicionālais ēdiens, kuru šeit sauc par „Čevapčiči”. Čevapčiči tiek gatavots nevis no maltas gaļas, bet gan no rupji sakapātas, kurai bagātīgi tiek pievienoti zaļie loki, sīpoli, ķiploki un dažādas aromātiskas garšvielas. Tālāk no šī gaļas maisījuma veido desiņas, bet dažkārt vienkāršus plāceņus, kurus cepj uz oglēm tāpat kā šašliku.Baklava jau ir kaut kas pavisam līdzīgs visās Tuvo ausrumu zemēs, jo īpaši Turcijā populārajam saldumam: „Pahlava” . Tas ir salds slāņainas mīklas pīrāgs jeb kūka, kura pildīta ar sīrupā vai medū mērcētu riekstu maisījumu.
 

Pusdienojot atceros, ka neesmu pateicis pašu galveno par Mavrovo. Tā patiesībā ir vēl viens no Maķedonijas slēpošanas kūrortiem. Tepat pāri ielai var redzēt lielu viesnīcu kompleksu, kurā tagad starpsezonu laikā valda liels klusums, bet līdz ko uzsnigs sniegs šeit ritēs liela kņada! Tātad Mavrovo faktiski ir unikāla vieta Maķedonijā, jo šeit iespējams atpūsties gan vasarā baudot nacionālā parka jaukumus, gan ziemā veicot nobraucienus pa šeit izveidotajām slēpošanas trasēm. Pateicoties labi attīstītai kūrorta infrastruktūrai vietējiem iedzīvotājiem ir iespēja piepelnīties uz atpūtnieku un tūristu rēķina gandrīz visa gada garumā.
 

Īsumā par slēpošanas izpriecām Mavrovo vēl pastāstīšu pēc īsa mirkļa, kad nonākšu līdz kalnu virsotnēm, kur sākas slēpošanas trases, bet līdz turienei vēl jānokļūst. Tā, kā esmu plānojis apskatīt vēl vienu romantisku kalnu ciematu šeit pavisam netālu un lai līdz tam nokļūtu man, kā reiz sanāk braukt no Mavrovo pilsētiņas augšup kalnos. Tur arī varēšu uzmest aci uz šeit lejā esošo ezeru un pilsētu. Tātad norēķinos par pusdienām un varu turpināt ceļojumu.
 

Sameklēju tiko pamanāmu pagriezienu, kur nogriežos uz šaura ceļa, kurš pa serpentīniem ved ar vien augstāk un augstāk. Kalna nogāzes šeit klāj visai rašīga mežaudze, bet pēc gabaliņa mežš pakāpeniski kļūst retāks un tuvāk virsotnēm jau ir pavisam klajš. Šeit jau paveras kārtējā dižā panorāma uz Mavrovo parka kalnu ielejām un virsotnēm.
 

Vēl nedaudz augstāk nonāku tādā,kā augstkalnu plato, kur nogriežos pa kreisi uz mazu akmeņainu un nelīdzenu celiņu, un cik nojaušu pa to nokļūšu līdz kalnu slēpošanas trasēm. Pēc pāris simtiem metru man ceļu aizsprosto kārtējais aitu bars, kurš šeit palaists ganīties.
 

Tālāk sekoju kādus 3-4 kilometrus pa šo akneņaino lielceļu un priecājos par lielisko plašo un gleznaino ainavu, kuru papildina vairāki aitu ganāmpulki.
 

Pavisam drīz parādās arī pirmie trosu pacēlāju stabi un te jau priekšā paveras ieleja, kurā paslēpiesMavrovas ezers un Mavrovo pilsētiņa. Tātad esmu nonācis Bistra Plaņina kalnu grēdas virsotņu tuvumā un šo vietu šeit sauc par Zarje Lazarevskij (Заре Лазаревски).