Albāņu Maķedonija, Pologa (Maķedonijas ceļojuma 2. daļa).7

Gala rezultatā bīstamajā konfliktā bija spiestas iejaukties starptautiskās organizācijas tajā skaitā NATO ar kuras palīdzību patiesībā albāņi savā kontrolē ieguva Kosovu. Bijušie sabiedrotie un palīgi lika saprast, ka, ja albāņu separātisti turpinās savas aktivitātes Maķedonijā, tad nevar būt ne runas par turpmāku atbalstu Kosovā. Tādējādi tika atdzesētas lielā daļa no karstajām galvām UČK aprindās. Arī Maķedonijas valība piekrita dažādiem kompromisiem lai izvairītos no nopietna kara un piekrita sēsties pie sarunu galda. Pēc ilgstošām un ne visai vieglām sarunām tika panākts kompromiss. Albāņu separatistu militārie formējumi tika atbruņoti un likvidēti, bet Maķedonijas valdība piekrita veikt dažādus valsts decentralizacijas pasākumus un paplašināt albāņu iedzīvotaju tiesības ieviešot divas valsts valodas, un nodrošinot izglītības iegūšanu albāņu valodā. Starp citu bijušais albāņu separātistu komandieris Ali Ahmeti šodien ir Maķedonijas parlamentā parstāvētās partijas „Demokratiskā savienība par integrāciju” vadītājs.
 

Arī mūsu diskusija ar albāņu vīriem kafejnīcā līdzīgi kā mans vēstures atstāstījums nedaudz ievelkas, jo patiesībā tā ir visai interesanta. Beigu beigās esmu spiests atvadīdies un doties tālāk, jo vēl taču šis tas ir jāapskatās. Pāris vārdu vēl pārmiju ar bārmeni, kurš reizē ar mani iznāk uz terases lai uzsmēķētu. Te nu viņš atbrīvojies no lieciniekiem saka man, ka ir pilnīgi pārliecināts, ka šādi nopietni konflikti šeit vairs neatkārtosies, jo jaunā paaudze, kurai viņš pieskaita arī sevi absolūti nav gatava cīnīties par utopiskām idejām, par kaut kādu dižo Albāniju. Viņi toties ir gatavi par savas tautas tiesībām cīnīties ar demokrātiskām metodēm, kādas šodien ir pieejamas un realizējamas arī Maķedonijā. Lai nu tā būtu! Atvados un pametu kafejnīcu, un laukumu ar obeliskiem no kura izrādās tomēr ir šauts ar lielgabaliem uz Tetovo pilsētu. Tālāk centīšos no politikas norobežoties, ja protams tas būs iespejams. Un atkal!Parādās kārtējā ceļa zīme ar pilsētu nosaukumiem albāņu un maķedoniešu valodās, kuri pastavīgi tiek aizkrāsoti un uzkrāsoti no jauna. Jā! Labāk lai viņi karo šādi aizkrāsojot viens orta valodā rakstītos uzrakstus, nevis ņem rokās ieročus!

Nacionālais parks Mavrovo.

Esmu pametis Šar Plaņinas kalnu grēdu un Tetovo pilsētu, un tagad atkal traucos pa auto maģistrāli uz dienvidiem, Gostivaras pilsētiņas virzienā. Drīz auto maģistrāle beidzas un esmu jau Gostivarā. Gostivara ir pilsēta, kura pati par sevi ne ar ko īpašu neizceļas. Vienīgi, kas tajā ieverības cienīgs ir Vardaras upe, kura šeit pie Gostivaras ir īpaši skaista, bet nokļūstot pašā pilsētā nākas secināt, ka šeit upe jau ir piemēslota ar atkritumiem un dažādiem būvgružiem. Neko darīt, te nav vērts kavēties un tapēc dodos tālāk.

Mans nākamais ceļa mērķis ir Nacionālais Parks Mavrovo. Aiz Gostivaras jau parādās augstāki kalni un ceļš kļūst sarežģītāks, līkumaināks, bet interesantāks. Tā, kā tuvākā apkārtene atrodas augstu virs jūras līmeņa, šeit meža rudenīgās nokrāsas manāmas jau no pašas ielejas un nevis augstu kalnos, kā tas bija pie Tetovo. Atkal sākas migla jeb tā teikt esmu iebraucis mākoņos un šķērsoju kalnu pāreju, kur nonāku nacionālā parka Mavrovo teritorijā par ko liecina uzstādīts uzraksts uz simboliskiem vārtiem, virs auto ceļa. Aiz pārejas ceļš jau iet lejup no kalna un pakāpeniski atkal nonāku zem mākoņu -miglas slāņa, un atkal paveras lieliski rudens radīti skati.
 

Jā! Ko lai saka? Tas ir jāredz un to nevar tā vienkārši aprakstīt! Labi! Tagad īsuma par pašu nacionalo parku Mavrovo. Tas ir viens no trim Maķedonijas nacionālajiem dabas parkiem. Divi pārējie atrodas Maķedonijas dienvidos un tie ir Gaļičicas nacionālais parks starp Ohridas un Prespas ezeriem, un Pelisteras nacionālais parks Baba Plaņina kalnos starp Prespas ezeru un Bitolas pilsētu. Arī šajos parkos es vēl paspēšu pabūt par ko pastāstīšu jau nākamajās stāsta daļās, bet tagad par parku Mavrovo.
 

Tā teritorija aizņem 73000 hektāru platību un tajā ietilpst daļa no jau pieminētās Šar Plaņinas kalnu grēdas, kā arī Koraba kalnu masīvs, kurā atrodas augstākā Maķedonijas virsotne ar tādu pašu nosaukumu, un Bistra Plaņina kalnu grēda. Liela daļa šo kalnu atrodas augstāk, kā 2000 metru virs jūras līmeņa, bet zemākās vietas ir Radikas upes ielejā, kuras baseinā arī atrodas lielākā daļa no šī parka, un tās ir tikai nedaudz zemākas, kā 1000 metru virs jūras līmeņa. Tātad visa parka teritorija ir augstu virs jūras līmeņa, kas faktiski ir iemesls tam, kādēļ šeit pastāvīgi ir zemie mākoņi, kuri klāj ielejas starp kalnu grēdām.
 

Informatīvajos materiālos par parku ir minēts, ka tā teritorijā sastopami vairāk kā 1000 sugu augu un 38 sugu kokveidīgo, un 7 sugu augiem šis parks ir vienīgā vieta Maķedonijā, kur tos iespējams sastapt. Ja runa iet par dzīvniekiem, tad to šeit esot vairāk, kā 60 sugu, tajā skaitā tādi reti sastopami, kā lāči, lūši un meža kaķi. Tāpat parkā iespējams apskatīt dažādus unikālus dabas veidojumus: dziļas upju ielejas, kanjonus, karsta veidojumus, ūdenskritumus, alas un daudz ko citu. Patiesībā Mavrovo parks ir īpaša apmeklējuma vērts un lai to tā kārtīgi izpētītu būtu nepieciešamas vairākas dienas. Man tāda iespēja patreiz nav un tādēļ šķērsošu šo parka teritoriju apskatot tikai nelielu daļiņu no tā.
 

Tepat, kādu gabaliņu aiz kalnu pārejas caur mākoņu miglu jau parādās ezers. Tas ir Mavrovas ezers, kurš ir mans nākamais šīs dienas ekskursijas mērķis un vēlos apskatīt pāris interesantas vietas tā krastos. Pēc brīža zemie mākoņi jau izklīst un izskatās, ka turpmāk būs jauks laiks, jo otrā ezera galā kurp es dodos zemo mākoņu nav vispār. Ceļš seko gar ezera krastu un es nonāku līdz iespaidīga izmēra dambim. Patiesībā šis ezers ir mākslīgi veidots. Tas tapis 1959. gadā aizsprostojot Radikas upi HES būvniecības procesā, kā rezultātā izveidojās aptuveni 10 kilometru gara un 5 kilometri plata ūdenskrātuve- ezers. Ezers atrodas 1020 metrus virs jūras līmeņa, kas arī ir par iemeslu tam, kādēļ zemie mākoņi brīžiem šķiet burtiski peld nepilnu 100 metru augstumā virs ezera līmeņa.
 

Bažām par to, ka būs mākoņains nav pamata, jo pēc nepilnas pusstundas mākoņi virs ezera burtiski izzūd un varu baudīt ezera panorāmas visā to krāšņumā. Un atkal jāsaka-trūkst vārdu, kā redzamo aprakstīt! Vienkārši sakot-super! Te gan jāpiebilst, ka neskatoties uz to, ka ezers ir mākslīgi radīts līdzīgi, kā vakar redzētais ezers Matkas kanjonā, tas ir kļuvis par vienu no skaistākajām un populārākajām tūrisma un atpūtas vietām Maķedonijā.