Pateicoties ģeogrāfiskajam izvietojumam starp augstiem un pasakainiem kalniem, brīnišķīgām upju ielejām un blakus esošajam ezeram Debara būtu perspektīva vieta tūrisma attīstībai, bet patreiz tūrisma infrastruktūra šeit ir visai vāja. Vietējais bārmenis kafejnīcā, kurā ieturu tējas pauzi stāsta, ka daļēji pie vājās tūrisma infrastruktūras vainīga ir valsts, kura maz darot Debaras labā. Lieta esot tāda! Sadalot valsts paredzētos līdzekļus tūrisma attīstībai, lauvas tiesa tiekot pilsētām un pašvaldībām, kurās pārsvarā dzīvo maķedonieši, bet tām pilsētām, tajā skaitā Debarai, kurās vairums iedzīvotāju ir albāņi no izdalītajiem līdzekļiem tiek tikai pabiras, vai nu nekas. Līdzekļi 1000 pieminekļiem un statujām Skopjē esot, bet arheoloģisko izrakumu un tūrisma infrastruktūras izveidošanai Debarā līdzekļi nepietiekot. Kopumā izanalizējot iepriekš redzēto secinu, ka bārmeņa stāstītajā kaut kāda daļa patiesības tomēr ir.
3. dienas noslēgums.
Tēju esmu padzēris, par tūrisma perspektīvām Debarā ar bārmeni esmu apspriedis un varu doties tālāk. Pametu Debaru un gar ezeru dodos dienvidu virzienā uz Ohridu.
Kartē: 1.Tetovo, 2.Popova Šapka, 3.Gostivara, 4.Mavrovo, 5. Zarje Lazarevskij, 6.Gaļičņika ciems, 7. Jelen Skok, 8.Bigorskas klosteris, 9.Trebište, Bituše un Rostuša, 10. Georgija klosteris Rajčicas ciemā, 11.Banište, 12.Debara, 13.Melnās Drinas kanjons.
Netālu aiz Debaras pilsētas šķērsoju šīs ūdenskrātuves-ezera dambi. Vēl pavisam nedaudz un ezers pakāpeniski pārvēršas upē. Šeit nonāku Melnās Drinas upes kanjonā. Patiesībā šis kanjons arī ir īpaša apmeklējuma vērts, bet tā, kā ir jau satumsis kanjona jaukumus vairs nevaru redzēt. Sākumā varu manīt tikai tumšus klinšu un kanjona koku siluetus, bet drīz arī tie pazūd tumsā. Tātad šodienas apskatāmo objektu programma ir izpildīta.
