Albāņu Maķedonija, Pologa (Maķedonijas ceļojuma 2. daļa).7

Pēc mošejas apskates pa Tetovo ieliņām braucu jau kalnu virzienā, kur plānoju nokļūt kalnu ciematā ar interesantu nosaukumu Popova Šapka, bet pirms turpinu ceļu turp, apmeklēju vēl vienu interesantu vietu Tetovo pilsētas pievārtē. Tā ir tā saucamā Harabati-Babi tekkē. Tekkē ir kaut kas līdzīgs kristiešu klosterim, kurā dzīvo, veic lūgsanos un apgūst zinības musulmaņu mūki, kurus šeit sauc par dervišiem. Droši vien esat kaut ko dzirdējuši vai zināt par sufismu un dervišiem Turcijā. Arī šeit Maķedonijā un protams kaimiņos Albānijā ir ļoti izplatīts islāma reliģijas paveids sufisms. Attiecīgi šeit Tetovo atrodas viens no sufisma paveida bektašistu klosteriem, jeb tekkē Harabati-Babi, kuru esmu ieradies apskatīt. Zīmīgi, ka, kā jau liela daļā valstīs ar komunistisku režīmu arī bijušajā Dienvidslāvijas Soacialistiskajā Federatīvajā Republikā ar ticīgu ļaužu jūtām valsts vīri nerēķinājās un pat zināmā mērā tos vajāja. Arī šeit Harabati-Babi komunistu laikos tika izveidots restorāns un viesnīca, kur tika rīkoti krāšņi izklaides pasākumi partijas nomenklatūras darbiniekiem. Faktiski tika rīkotas dejas virs dervišu apbedījumu vietām. Tikai 1995. gadā pēc Dienvidslāvijas federāijas sabrukuma šīs izklaides šeit tika pārtrauktas un Harabati-Babi tika atgriezts ticīgajiem.
 

Šodien šeit Harabati-Babi tekkē atrodas Maķedonijas sufistu ordeņa centrs, kuru šeit dibinājis Hadžī Bektaši un uz šejieni ierodas ļoti daudzi šī reliģijas novirziena piekritēju gan no visas Maķedonijas, Albānijas, gan no pašas šī reliģiskā novirziena dzimtenes Turcijas. Zināma mērā šo vietu var uzskatīt par nozīmīgu svētceļojumu mērķi. Patiesībā jau pie vārtiem var manīt vairākus autobusus ar Turcijas nummura zīmēm.
 

Te nu kopa ar nelielu turku grupiņu izmetu loku pa šo sufistu „klosteri” un cenšos kaut ko saprast no turku gida, pēc tam vietējā sludinātāja, stāstītā. Patiesībā neko nesaprotu, bet man paveicas, ka divi jaunieši no turku grupas nedaudz runā angliski un paši labprātīgi piedāvā īsumā pārtulkot, ko tad gids un priesteris stāsta. Patiesībā kaut ko par sufismu, dervišiem un viņu tradīcijām jau zinaju no ceļojumiem uz Turciju un pāris vārdos varu pateikt, ka šo Islāma reliģijas novirzienu-sufismu var uzskatīt par vienu no liberālākajiem, jeb demokrātiskākajiem islāma paveidiem. Sufisms neaizliedz attēlot cilvēku portretus un figūras. Vēl jo vairāk! Sufistu svēto bildes tiek izvietotas tekkēs un pat viņu mošejās līdzīgi kā kristieši izstāda ikonas baznīcās. Arī sieviešu tiesības šeit netiek tik strikti ierobežotas, kā citos islama ticības paveidos.

Šar Plaņina un Popova Šapka.

Pēc ekskursijas „dervišu klosterī” ieturu nelielu tējas pauzi vietējā kafejnīcā kopā ar turku jauniešiem, kuri laipni palīdzēja man iepazīties ar šo interesanto svētvietu. Pēc tējas pauzes jau turpinu ceļu un mans auto traucas augšup kalnos.

Lejā miglā, jeb precīzak sakot zemajos mākoņos pazūd Tetovo pilsēta. Drīz to pavisam nevar redzēt.
 

Mākoņu slānis izrādās pavisam plāns un drīz sāk skaidroties. Tātad esmu nonācis jau virs zemajiem mākoņiem, zem kuriem, kā zem pūkainas segas paslēpta Tetovo un visa Pologas ieleja. Jo ceļš ved augstāk, jo krāšņāka kļūst daba. Patiesībā, līdz nonāku augstāk, jo panorāma kļūst rudenīgāka.
 

Lejā pilsētā un ielejā koki vēl bila zaļi un tik pat, kā nekas neliecina par rudens tuvošanos, bet šeit augšā koki kļūst dzelteni- zeltaini -sārti. Tāds iespaids, ka pakāpeniski no vasaras nonāc rudenī. Jo augstāk kalnā, jo rudenīgā sajūta pastiprinās. Tuvāk virsotnēm lielākā daļa lapu kokiem jau ir nobirušas un jau redzami to kailie silueti.
 

Vēl neliels gabals barauciena un lapu kokus pakāpeniski nomaina skuju koki, un krūmāji. Tātad tuvojos kalnu virsotnēm. Aiz pagrieziena jau parādās neliela ciemata siluets. Tas iz Popova Šapka kalnu ciemats-kalnu slēpošanas kūrorts. Ciemats atrodas 1700 metrus virs jūras līmeņa līdz ar ko ziemā šeit uzsnieg sniegs un tas šeit saglabājas līdz pat aprīļa mēnesim. Faktiski slepošanai piemērotais laika periods ir no novembra beigām, decembra sākuma līdz marta beigām. It kā ne visai ilgs laika periods, bet tomēr. Šeit ir izveidotas vairākas slēpošanas trases un atbilstošs serviss to apkalpošanai sezonas laikā.
 

Faktiski sezonas laikā šeit strādā 7 pacēlāji un ir pieejamas 9 dažādas sarežģītības pakāpes trasses un ja kāds vēlās droši var doties paslēpot uz Maķedoniju, kur bez šī kalnu kūrorta ir vēl četri nopietni slēpošanas kūrorti no kuriem divos es vēl pabūšu un par tiem īsi pastāstīšu.