Kāpēc cilvēkiem ir jāatgriežas uz Mēness?11

Nedaudz par kosmosa pētīšanu un Mēness izpētes vēsturi

Jau gadsimtiem ilgi astronomi ar teleskopiem ir pētījuši kosmosu un debess ķermeņus. Kopā ar tehnoloģijas attīstību radās arī pirmie sapņi par ceļošanu kosmosā, bet pēc 2. pasaules kara šis sapnis kļuva par realitāti.

Diemžēl pēc 2. pasaules kara sākās sacensība starp ASV un PSRS visās jomās, jo katrs gribēja būt pārāks un nonākšana kosmosā būtu lieliskākais veids kā to demonstrēt.

Skaļi nenosauktais faktors kosmosā sāncensībā bija militāro tehnoloģiju attīstība. Tās bija divas cieši saistītas lietas, kas nodrošināja spēku balancu. PSRS guva pirmos panākumus nosūtot 1957. g. 5. oktobrī kosmosā suni Laiku. Pēc tam sekoja 1961. g. J. Gagarina lidojums kosmosā. ASV bija ļoti nepieciešami atbildes soļi, turklāt veiksmīgi. 1959. g. savu darbību uzsāka NASA un tā palaida vairākas misijas (bija arī dažas neveiksmes) pirms 1969. g. veiksmīgi nolaidās uz Mēness.

Pamazām kosmiskajā pētniecībā pievienojās arī citas valstis no Eiropas. Iesaistījās arī Japāna. Ievērības cienīgs sasniegums bija indiešu Chandrayaan 1 zondes atklājums - tā apstiprināja, ka uz Mēness tiešām ir ūdens.

Mūsdienās ar straujiem soļiem visus grasās panākt un pārspēt Ķīna. Pat privātās kompānijas uzskata sevi par pietiekami spēcīgām, lai varētu uzsākt Mēness apgūšanu. Tomēr, ko mums tur meklēt?

Kāpēc mums vajag atgriezties uz Mēness?

Kur ir ūdens, tur ir dzīvība. Pateicoties indiešu zondes atklājumam mums ir zināms, ka uz Mēness ir svarīgākais resurss mūsu dzīvības uzturēšanai. Ūdens sadalīšana skābeklī un ūdeņradī ļautu ne tikai nodrošināt raķetes ar degvielu pirms došanās tālāk Saules sistēmas izpētē, bet arī ļautu astronautiem elpot. Mums nevajadzētu visu ņemt līdzi no Zemes, kas ļautu ievērojami ietaupīt laiku un resursus.

Turklāt hēlijs-3. Mūsu kāre pēc lētas enerģijas ir salīdzināma  tikai ar mūsu kāri karot. Šis eksotiskais izotops ir reti sastopams uz Zemes, bet uz Mēness radiācijas ietekmē tā ir ļoti daudz, tik daudz, ka to var iegūt rūpnieciskos apmēros.

Kosmiskās sacensības no jauna uzņem sparu

Kas seko jaunumiem, būs noteikti dzirdējuši par Ķīnas zondes nolaišanos uz Mēness. To pašu grasās izdarīt arī Indija ar Chandrayaan - 2 zondi. Ja Indijai tas izdosies, tad tā kļūs par ceturto valsti, kas veikmīgi nolaidusies uz Mēness.

Iespējams, ka NASA no jauna nonāks pirmā uz Mēness 2024. g. Artemis programmas ietvaros ir paredzēts nogādāt cilvēkus uz Mēness, bet šoreiz nolaišanās ir iecerēta dienvidpola reģionā, kur vajadzētu būt ūdenim.

Space X un Blue Moon ir divas privātās kompānijas, kuru ambīcijas ietilpst nonākšana uz Marsa un Mēness. Vai tas izdosies? Katrā ziņā tas padara sacensību interesantāku, jo neļauj konkurentiem atslābt. Ja kādam tas neizdosies, tad citi būs pirmie.

Vai mums beidzot izdosies atrauties no Zemes un uzsākt veidot kosmisku civilizāciju, par ko mēs tik ļoti sapņojam?