Pareizticīgo "Jeruzaleme" Maķedonijā-Ohrida.6

Struga pēc būtības ir ļoti vienkārša pilsēta. Tās ielas izvietotas paralēli ezera krastam un perpedikulāri tam. Pa vidu pilsētu divās daļās sadala Melnās Drinas (Црни Дрим) upe, kura iztek no Ohridas ezera un strauji plūst ziemeļu virzienā uz Debaras ezeru. Pilsētas centrs faktiski atrodas pie ezera un abos šīs upes krastos, tāpat lielākā daļa viesnīcu un restorānu arī izvietojušies gar ezeru un upi. Struga patiesībā arī ir tūristu un atpūtnieku iecienīta vieta, bet tā tos pievilina nevis ar vēsturiskām celtnēm un dižiem kalniem, bet gan ar jaukām pludmalēm ezera krastā. Protams, ka smiltis šeit ne tuvu nav tādas, kā mūsu Rīgas līča pludmalēs, bet priekš Maķedonijas tās ir pavisam lieliskas un ņemiet vērā, ka ūdens temperatūra šeit ir krietni siltāka, kā Baltijas jūrā. Pēc būtības Maķedonija nav jūras valsts un taj jūru aizvieto Ohridas un Prespas ezeri, un Struga varētu būt kautkas līdzvērtīgs, kā mums Saulkrasti Vidzemes jūrmalā.

Noparkoju auto netālu no Ohridas ezera iztekas un gar Melnās Drinas krastu dodos tecējuma virzienā. Pa ceļam nelielā parkā apskatu Svētā Nikolaja baznīciņu. Tālāk gar upes krastu seko vairāki restorāniņi un viesnīcas. Te nonāku līd tiltam pāri upei. Vispirms šķērsoju upi un apskatu pilsētas skvēru, kurā atrodas pilsētas dome un tūrisma informācijas centrs. Skvēra vienā galā redzams piemineklis revolucionāriem, bet pretējā pusē var  pimineklis Mātei Terēzei. Visā visumā šis skvērs izskatās diezgan noplucis un  jo īpaši bēdīgi izskatāš piemineklis revolucionāriem. Tātad atgriežos upes kreisajā krastā, kur nonāku pašā Strugas vecpilsētā. Šeit uzreiz aiz tilta labajā pusē atrodas viena no slavenākajām Strugas vienīcām „Belgrada”.

Tagad izmetīšu nelielu loku pa Strugas vecpilsētu. Tā nav visai liela un faktiski no senās apbūves šeit maz kas ir saglabājies, kam par iemeslu atkal ir šeit notikušās zemestrīces. Uz galvenās vecpilsētas ielas atrodas viena no retajām, senajām celtnēm un tā ir Georga baznīca, kura noslēpusies nelielā skvērā pie Strugas tirgus. Pēc īsas vizītes Strugas tirgū nolemju ieturēt nelielu kafijas pauzi. Atrodu mazu vecpilsētas krodziņu un pasūtu, tomēr kausu alus un aitas sieru uzkodām. Tā nu sēžu, malkoju alu un klausos krodziņā skanošo mūziku. Nedaudz ieklausos un saprotu, ka dziesmas skan albāņu valodā. Jā, arī šeit Strugā vairāk, kā puse iedzīvotāju ir albāņi. Kroga viesmīlis un saimnieks Artans arī ir albānis. Vārds pa vārdam un pāris sarunas izvēršas plašumā. Uzzinu, ka Ohridas reģionā lielakaja daļā opštinu(Pašvaldību-pagastu) maķedonieši sastāda vairāk, kā 80% no iedzīvotājiem, bet ir divas opštinas: Strugas un Debaras, kurās vairākums iedzīvotāju esot albāņu. Tajā pat laikā pa vidu Strugas opštiani atrodas pavisam neliela un īpatnēja opština, kurā no 2500 iedzīvotājiem gandrīz 100% ir maķedoniešu. Tā ir Vevčānu opština. Tātad Vevčāni uz kuriem es šodien  plānoju vēl doties.

Mūsu diskusija nedaudz ieilgst un kad beidzot krodziņu pametu secinu, ka strauji tuvojas vakars un ja es vēl gribu paviesoties Vevčānos, tad man ir laiks doties uz auto. Tā arī daru. Gar upes krastu raitā solī dodos ezera virzienā. Nonākot pie ezera nolemju tomēr izmest īsu loku gar tā krastu. Apskatos krāces pie slūžām ar kuru palīdzību tiek uzturēts stabils ezera līmenis un tad aizsoļoju līdz pāris pludmalēm ezera krastā.

Pludmales protams ir tukšas, kā izslaucītas. Tikai pa retam, kāds pārītis vai tūristu grupiņa pastaigājas gar ezeru. Arī laivinieki savas aktivitātes ir beiguši un laivas jau pametuši tuvējās niedrēs pie ezera iztekas.

Vevčāni.

Pamanu, ka virs kalniem savilkušies pamatīgi mākoņi un zibsnī zibens. Tātad drīz uznāks lietus.  Šķiet bažas rada tas, ka Vevčāni uz kuriem tagad esmu nolēmis doties atrodas tieši šo mākoņu klāto kalnu pakājē! Kā nu būs tā būs! Braucu no Strugas kalnu virzienā pa salīdzinoši plašu līdzenumu. Šeit pie strugas, kā jau iepriekš minēju atrodas visai plaša līdzena un blīvi apdzīvota teritorija.

Seko ciems aiz ciema. Pa ceļam var manīt vairākas zemnieku saimniecības. Var redzēt, ka vietējie ļaudis aktīvi nodarbojas ar lauksaimniecību.  Audzēts šeit tiek itin viss. Gan dārzeņi, gan labība. Tāpat šeit ir iekopti plaši augļu dārzi un vīnogu plantācijas.

Pēc kāda gabaliņa nonāku līdz krustojumam ar ceļa norādi uz Vevčāniem. Tikko pagriežos kalnu virzienā uz vevčāniem pamanu virs ceļa iespaiīgus vārtus ar uzrakstu Vevčāni.

Tālāk ceļš ved arvien tuvāk un tuvāk kalniem. Šķiet ka kalnu pakājē esošo ciemu drīz segs pamatīgi mākoņi, kuri veļas no kalnu virsotnēm. Ceļš kļūst arvien tsāvāks un stāvāks, un beidzot nonaku līdz pašam Vevčānu ciemam. Vevčāni patiesībā ir ļoti īpašs ciems. Pirmkārt, kā jau pirmīt teicu, tajā dzīvo tikai maķedoniešu tautības ļaudis un tie šeit ir visai patriotiski noskaņoti, ja pat neteikt nacionālistiski. Vevčānieši pat ironizē, ka viņi dzīvojot paši savā neatkarīgā Vevčānu republikā.