Godīgi sakot, nedaudz biju pārsteigts par šīs baznīcas freskām! Tajās attēlotās ainas ir visai amizantas un neierastas. Tajās attēloti pat velni un dažādas dabā neeksistējošas būtnes! Iepriekš tādas šejienes svētnamos nebiju redzējis!
Kratovas Stevče un noslēpumainie Maķedonijas ziemeļaustrumi (Maķedonija: 7.daļa)6
Pēc baznīcas apskates atgriežos restorānā un ķeros pie maltītes. Notiesāju šopska salātus (шопска салата) un sacepumu ar kazas sieru, kuru šeit dēvē par bureku (бурек). Vēl nedaudz vīna un jāsāk posties ceļā. Kā nekā šodien jāpaspēj apskatīt vēlvienu nozīmīgu vietu, kura atrodas pašos Maķedonijas ziemeļos.
Kokino megalīti.
Pēc ekstra maltītes Osogovska klostera restorānā dodos tālāk. Precīzāk sakot, kādu gabalu līdz pagriezienam uz Kratovu, braucu pa to pašu ceļu pa kuru atbraucu. Tālāk jau virzos Kumanovas un Skopjes virzienā uz rietumiem, un nonāku pie Mlado Nagoričanes (Младо Нагоричане) ciemam, pirms kura nogriežos pa labi un turpinu ceļu ziemeļu virzienā.
Te nonāku jau līdz Staro Nagoričanes (Старо Нагоричане) ciemam, kur netālu no ceļa pamanu kārtējo baznīcu. Tā kārtīgāk ieskatos un secinu, ka šī baznīca varētu būt savā ziņā īpaša un nebūtu par skādi uz īsu brīdi te pieturēt. Izradās ka neesmu kļūdījies. Esmu nonācis pie vēlviena reliģiskā, kultūras un vēstures pieminekļa! Jā tā ir kārtējā baznīca, bet tā izrādās ir viena no vecākajām baznīcām Maķedonijā, kura saglabājusies līdz mūsdienām. Vietējie ļaudis to dēvē par StaroNagoričanes Svētā Jura baznīcu (Црквата Свети Георги ) un izrādās, ka tā šeit tika uzbūvēta 1313.gadā saskaņā ar serbu karaļa Milutina rīkojuma. Tas pie kam vēl nav viss. Pirmā Baznīca šeit tapa uz jau XI g.s. vidū celtās bizantiešu bazilikas pamatiem. Tātad patiesībā šīs celtnes vēsture iespējams sākās jau vairāk, kā tūkstots gadu senā pagātnē!
Seko īsa pietura, izmetu loku ap baznīcu un atkal turpinu ceļu. Tā nu lēnām braucu tālāk uz ziemeļiem un mēģinu atrast šīs dienas galamērķi. Izrādās tas nav nemaz tik viegls uzdevums. Ceļi šeit sadalās, ceļa norāžu tik pat kā nav un cilvēkus kam kaut ko pajautāt arī nevar sastapt. Vārdu sakot, ļoti kluss un neapdzīvots nostūris.
Vietām gan pavīd pa kādai saimniecībai, kura atrodas nost no ceļa. Garām paslīd arī kopti lauki un pāris pikniku vietas. Atkal sastopu bez uzraudzības atstātus lopiņus, bet nesatieku nevienu cilvēku!