Kratovas Stevče un noslēpumainie Maķedonijas ziemeļaustrumi (Maķedonija: 7.daļa)6

Droši vien jau arī sapratāt, ka Maķedonijā nebiju pirmo reizi. Šis jau bija mans otrs ceļojums uz šo zemi, kura gaitā nolēmu izpētīt Maķedonijas novadus, kurus pirmā brauciena laikā neizdevās apskatīt. Tātad šoreiz devos uz Maķedonijas austrumiem, pa ceļam apskatot Vardaras upes ieleju un Vardaras reģionu. Pabiju arī „Maķedonijas dārzā” Strumicā. Apsekoju Bregalnicas upes ieleju, kura atrodas Maķedonijas austrumos. Galu galā pabiju arī Maķedonijas ziemeļaustrumos un tieši par šo reģionu, un par to, ar ko viņš mani pārsteidza, būš šis stāstiņš.

Te gan vēl piebildīšu, ka kādu labu laiciņu atpakaļ, jau esmu publicējis rakstiņus par Maķedonijas ceļojumiem. Tādi raksti bija pieci un ja kādam ir vēlme, tad tos šeit draugu ceļojumu sadaļā var atrasrt (raksta beigās pievienošu atsuces uz saitēm).Tādējādi sanāk, ka šis jau būs mans septītaisis stāstiņš par šo pasakaini skaisto un viesmīlīgo zemi.

Ļesnovska klosteris (Лесновски манастир).

Tā nu sāku savu braucienu. Agri no rīta pametu viesnīcu Kočani pilsētā, kur pārlaidu nakti pēc ierašanās Maķedonijā un dodos uz Maķedonijas ziemeļiem. Mans šīs ceļojuma dienas galvenais mērķis ir Kratovas pilsetiņa, kura atrodas ne pārāk augstā kalnu masīvā, uz austrumiem no Maķedonijas galvaspilsētas Skopjes un uz ziemeļiem no Štipas pilsētas. Protams ka Kratova nav vienīgais šīs ceļojuma dienas mērķis. Tātad tūlīt pastāstīšu par Kratovu un par citām vietām, kuras atrodas šajā Maķedonijas reģionā.

Jau izbraucot no Kočani sākas pasakainas Maķedonijas lauku ainavas. Pa ceļam paslīd garām arī rīsu lauki, kurus klāj ūdens. Jā! Nezināju gan, ka Maķedonijā arī audzē rīsus! Pie kam šo rīsu lauku šeit patiešām ir ļoti daudz. Tie sedz gandrīz visu Bregalnicas upes ieleju uz rietumiem no Kočani pilsētas.

Aina tiešām pasakaina! Rīsu lauki plešas līdz pat tālumā esošajiem kalniem, kuru silueti atspīd ūdenī, kas klāj šos laukus.

Tālak nogriežos no maģistrālā ceļa un dodos kalnu virzienā uz ziemeļiem. Nonākot tuvāk kalniem nākas šķērsot vairākus provinces ciemus. Pirmais iespaids tiešām liecina, ka esmu nonācis īstā Maķedonijas nomalē! Īsti lauki!

Govis un aitas, ganu pavadībā un arī bez uzraudzības, staigā pa ciemu ielām un lauku ceļiem. Tātad jābrauc uzmanīgi, lai aiz kāda pagrieziena nesanāk sadurties ar kādu lopiņu. Tas vēl nav viss! Šajā nomaļajā novadā šķiet policijas arī nav un satiksme uz ceļiem te neviens nekontrolē. Vakar šeit esot svinēti kārtējie ar reliģiju saistītie svētki. Tātād tika godināts kāds no vairākajiem svētajiem un šorīt var izbaudīt tā sekas. Bez maz vai katrs trešais auto vadītājs, kurš brauc man pretī, škiet ir manāmi iereibis! Galu galā, ja automobīli nevada ireibis vīrs, tad tam pie stūres sēž tīņi vai pat mazgadīgi puišeļi! Tīņi un puišeļi te vada arī traktorus un veic lauku apstrādes darbus. Dažviet traktoriem pie stūres šēžas arī sievietes, jo acīmredzot vīri šodien ir tā iesvētījušies, ka pastrādāt nevar.

Tā nu lavierējot pa Maķedonijas ziemeļu provinces ieliņām un ceļim, un izvairoties no lopiņiem tiešā vai parnestā nozīmē, nonāku līdz pirmajam pieturas punktam, ceļā līdz Kratovai. Tas ir viens no daudzajiem un viens no zināmākajiem Maķedonijas klosteriem. Tātad esmu nonācis līdz tā saucamajam Ļesnovska klosterim.