Īsumā par klostera vēsturi: Klosteris šeit izveidojies jau XII g.s. vidū, bizantiešu imperatora Manuela Komnica valdīšanas laikā, bet jau tā paša g.s. beigās klosteris nonāca bulgāru valdījumā un patiesībā uz to brīdi šī bija viena no pirmajām svētvietām, kura tika nodota bulgāru pareiztcīgajiem. Tas tagad ir arī iemesls tam, kāpēc bulgāri vēl jo projām šo klosteri uzskata par vienu no nozīmīgākajām bulgāru svētvietām. Pēc bulgāru valdīšnas, 1282. gadā, tuvākās zemes nonāca serbu valdnieka Stefana Milutina II kontrolē un klosteris tika pievienots serbu pareizticīgajai baznīcai. Savukārt XV g.s., kad Maķedonijas zemes nonāca turku valdījumā, šo klosteri vairākkārt essot apmeklējis pats sultāns- Mehmets II.
Kratovas Stevče un noslēpumainie Maķedonijas ziemeļaustrumi (Maķedonija: 7.daļa)6
Vēlāk, 1690.gadā, turki klosteri esot likvidējuši un tā darbība tika atjaunota tikai XIX g.s. Tad klosteris atkal nonāca serbu pareizticīgo valdījumā. Galu galā, kad pēc Dienvidslāvijas sabrukuma notika baznīcu šķelšanās, Osogovska klosteris tika nodots Maķedoniešu pareizticīgo baznīcai. Neskatoties uz to, šo klosteri jo projām apmeklē arī liels skaits serbu un bulgāru svētceļnieku.
Patiesībā šis ir viens no tiem klosteriem, kurš savas funkcijas pilda arī šodien. Var manīt, ka tajā saimnieko mūķenes. Tas gan nav šķērslis tam, ka šo klosteri apmeklē arī liels skaits tūristu. Vēl jo vairāk, klostera teritorijā atrodas suvenīru tirgotavas, pāris kafejnīcas un restorāns.
Starp citu, šī restorāna viesmīlis bija tik laipns un pie reizes uzmācīgs, ka pierunāja mani kaut ko noprovēt no restorāna virtuves labumiem. Tas viņam izdevās neskatoties uz to, ka pavisam nesen jau ieturēju maltīti Kratovā pie Stevčes! Tad nu pasūtīju sev, šo to, no maķedoniešu tradicieonālajiem ēdieniem un vīnu, un līdz tiek pagatavota maltīte, vēl paspēju apskatīt klostera teritorijā esošās „Svetās dievmātes” baznīcas interjeru.