Labi, par patriarhiju esam parunājuši un klostera teritoriju apstaigājuši. Mēģinājums iekļūt baznīcā kārtējo reizi izrādās neveiksmīgs. Tās durvis ir slēgtas un uz mēģinājumiem jautātāt kādam no klostera pārstāvjiem, vai baznīcā ir iespējams iekļūt, nesaņemam atbildi. Tāds iespaids, ka paši garīdznieki arī īsti nezin, kad baznīcas durvis būs atvērtas apmeklētājiem. Vēl, jo vairāk, klostera iemītnieki izskatās drīzāk īgni un atmosfēra šeit ir diezgan neatbilstoša garīgā atbalsta saņemšanai. Kāpēc tā? Nezinu! Nekas! Iztiksim bez baznīcas apmeklējuma un ne jau šī ir pirmā reize šī ceļojuma laikā, kad to nevaram izdarīt!
Kosovas Šveice: Rugovas aiza un Albāņu Alpi, jeb „Nolādētie kalni”.
Turpināsim ceļu uz Rugovas aizu, jeb kanjonu, kuru kopā ar apkārt esošajiem kalniem tūrisma ceļvežos bieži dēvē par Kosovas Šveici.
Faktiski mēs jau atrodamies Rugovas aizā. Pametot klosteri un braucot paralēli Limbardi upei aiza kļūst arvien dziļāka.