Vēl pirms vakara pasēdēšanas izmetam nelielu loku pa Boge (Bogaj) ciematu, kurā atrodas mūsu viesnīca. Faktiski ciems atrodas tādā, kā kalnu ieskautā katlā. Uz pirmo acu uzmetienu apkārtējo kalnu virsotnes šķiet nav visai augstas. Izradās, ka ciems pats par sevi jau atrodas vairāk kā 1000 metrus virs jūras līmeņa esošā, kalnu virsotņu ieplakā. Te arī pamanām pāris slēpotāju pacēlājus, kuri no ciema ved augšup uz tuvējām virsotnēm. Patiesībā šeit atrodas viens no diviem Kosovas kalnu slēpošanas centriem un šajā, un blakus esošajos ciemos ir ierīkotas vairākas kalnu slēpošanas trases. Tagad gan sniega šeit vairs nav, tas ir nokusis un tikai pašās kalnu virsotnēs vietām to vēl var manīt.
Atgriežamies viesnīcā, nodušojamies un varam doties uz viesnīcas halli, kur esam nolēmuši pasēdēt un kā jau minēju, iestiprināties ar kādu stiprāku dziru. Hallē satiekam Rūdi. Rūdis arī neatsakās no mūsu piedāvājuma nedaudz pasēdēt un iestiprinaties. Viņš saka, ka patreiz šeit kalnos ir tāds, kā pārejas periods starp slēpošanas un vasaras sezonām, kad viesnīca pārsvarā ir nenoslogota. Tādējādi arī viņš var atļauties paslinkot, un arī kādu graķīti ieraut!
