Tagad dosimies lejup aizā, kurp krīt lielā ūdenskrituma starume un apskatīsim to no lejas. No kaskādes augšas lejā līdz tiltiņam pāri upei ved kāpnes un no tām paveras lielisks skats uz ūdenskritumu.
Te iejā jau kļūst pavisam mitrs, jo krītošais ūdens veido tādu kā miglas mākoni, kurš piepilda visu aizu.
Tāda sajūta ka esi nonācis tādā kā pirtī kur gaiss ir mitrs, bet ne silts. Var tekt šeit pat ir ļoti drēgns!
Jo dziļāk lejup ejam, jo gaiss kļūst vēl mitrāks un vēsāks. Šķiet ka esam nonākuši īstos tropos, kur līst mūžīgs lietus!
Taciņa no tiltiņa pāri upei ved lejup tādos kā džungļos. Koki klāj šo gravu un veido ko līdzīgu tunelim virs upes.
Pati upe šeit ir krācēm un mazākiem ūdenskritumiem bagāta. Tās gultne vietām sadalās un atkal saplūst kopā veidojot ļoti iznteresantus skatus.
Vietām upes ūdens plūsmu papildina nelielas pietekas un staruti, kuri plūst no nelieliem klinšainiem, šīs gravas atzariem.
Arī koki gar šo gravu ir savdabīgi. Vietām tie burtiski karājās virs upes un izskatās visai amizanti.
Tā mēs sekojam pa šo aizu gar Drinas upi kādu pus kilometru, pa ceļam apjūsmojot dabas brīnumus. Te pēkšņi mums priekšā parādās laipa kura ved pāri upei un pretējā krastā, pašā krāčainās upes krastā, atrodas restorāns!
Jā! Vieta restorānam vienkārši perfekta un pasakaina! Arī tā dizains un izkārtojums izrādās ļoti pievilcīgs un interesants.
