Kordova-Musulmaņu kalifāta galvaspilsēta Eiropā . Andalūzijas ceļojums 1. stāsts3

Lieta tāda, ka Kordovā jau no antīkajiem laikiem juveliru māksla ir spēlējusi nozīmīgu lomu, un juvejieru tradīcijas ir saglabājusies līdz pat mūsdienām. Šodien Kordovā atrodas vairāk kā 1000 dažādu uzņēmumu, kuri nodarbojas ar juvelieru izstrādājumu radīšanu. Kordovas juvelieru industrija sastāda gandrīz 20% no visa provinces ražošanas sektora. Kordovas pievārtē atrodas pati lielākā juvelieru fabrika ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē. To te sauc par „Kordovas juvelieru parku” (Parque Joyero de Cordoba), kurā ietilpst vairāk kā 150 juvelieru izstrādājumu ražotāju. Šī kompleksa platība ir iespaidīga! Tie ir 140 000 m2 no kuriem 8300 aizņem tirdzniecības zāles.

Manos plānos gan neietilpst šī juvelieru mega kompleksa apmeklējums, jo neesmu milzīgs juvelier izstrādājumu cienītājs. Neesmu no tiem, kas gatavi tērēt milzu naudu dārglietām! Tas gan nenozīmē, ka nav interesanti apskatīties šādas lietiņas, kuras dažkārd tiešām ir ļoti interesantas. Tadēļ ejot pa šīm Kordovas ieliņām iegriežos pāris šādos juvelieru veikaliņos, kuru šeit netrūkst. Kordovā atrodas vairāk kā 100 kompāniju biroji, kuri nodarbojas ar juvelierizstrādājumu tirdzniecību visā pasaulē un  protams, ka vairākiem no tiem šeit ir arī savi veikali.

Tiešām interesanti! Tādu daudzveidību reti kur varēsi atrast. Un kā gan ne, ja Kordovā ik gadus notiek dažādas tematiskas konforences un izstādes, kuras saistītas ar juvelieru mākslu, ražošanu un tirdzniecību. Šeit atrodas vairākas skolas, kurās tiek apmācīti un sagatavoti juvelieru mākslas meistari, kuru darbus iespējams apskatīt un iegādāties Kordovas veikaliņos. Šeit ir viss! Gan sudraba un zelta izstrādājumi, gan darinājumi ar pērlēm un briljantiem un vēl daudz kas cits.

Nesteidzoties, un pa ceļam apskatot juvelieru un suvenīru veikaliņus nonāku līdz „Varenā kapteiņa”(Avenida del Gran Capitan) bulvārim un pirms atgrieztos Tendiļas laukumā, garām ejot apskatu vēl trīs Kordovas apskates objektus un  turpinu ceļu jau atpakaļ, vecpilsētas dienvidu virzienā.

Te nonāku Kompaņas (plaza de la Compañía) laukumā, kurā atrodas interesants tornis. Tas ir Svēta Silosas Dominika tornis(Torre de Santo Domingo de Silos). Šis tornis agrāk 13. G.s. bija vēl vienas no Ferdinanda bazīcu (iglesias fernandinas),: Svetā Silosas Dominika baasznīcas torņiem. Tā pat, kā pārējās Ferdinanda baznīcas, arī šī tapa tulīt pēc tam, kad Kastīlijas kristiešu karaspēks iekaro Kordovu. No šīs baznīcas līdz mūsdienām ir saglabājies šis tornis un neliels fragments no pašas baznīcas ēkas, kurš tagad iekļauts ēkā, kurā izvietots Kordovas provinces vēstures arhīvs. Blakus tornim uz četru kolonnu balsta uzstādīta paša Svētā Dominika skulptūra Tālāk kadus 100 metrus uz dienvidiem atrodas apļveida formas ēka ar korintiešu kolonnām. Tā jau ir Santa Viktorija (Iglecia St Victoria Siglo) koleģiālā baznīca. Aiz šīs baznīcas atrodas vēl viens interesants vēsturiska objekts, jeb precīzāk sakot, tā elementi drupu veidolā. Tas ir Romiešu teātris..

Romiešu teātris (Teatro Romano).

Jā! Tieši šeit atrodas pati augstākā vieta vecpilsētā un romieši šo vietu bija izvēlējušies teātra celtniecībai. Veiksmīgi tika izmantota kalna nogāze, kurā  1.g.s. pirms mūsu ēras tika uzbūvēts teātris ar 15 tūkstošu skatītāju vietām. Būves diametrs iespējams pārsniedza 125 metrus un ir, jeb precīzāk, bija pats lielākais romiešu teātris Spānijas teritorijā. Tas bija tikai nepilnus 10 metrus šaurāks par dižāko Markellas teātri pašā Romā. Faktiski šis teātris tika uzbūvets cēzaru Jūliju un Klaudiju valdīšanas laikos un turpināja eksistēt līdz pat mūsu ēras 3. G.s., kad to pamatīgi izpostīja zemestrīce. 4. g.s. to mēģināja atjaunot, bet tad sekoja tā saucamie tumšie gadsimti, vīsgotu valdīšanas periods, kad šī celtne kļuva par akmeņlauztuvi kurā tika iegūti materiāli citu ēku celtniecībai. Sekojoši musulmaņu kalifu  un spāņu karaļu valdīšanas laikos, teritorija tiek apbūvēta un šodien to klāj pamatīgs kultūras slānis.

Esmu nonācis pašā Romiešu teātra centrā, kur agrāk atradusies skatuve. Faktiski maz kas liecina, ka tā būtu skatuve, jo lielākā daļā teātra teritorijas vēl jo projām atrodas zem ēkām. 1994. Gadā tika attīrīts tieši šis skatuves laukums, kurš tagad saucās Plaza de Jerónimo Páez. Daļa no teātra būvēm atrodas šeit esošā Areheoloģijas un entoloģijas muzeja (Museo Arqueológico y Etnológico Provincial)  teritorijā. Vēl viena daļa atrodas zem blakus esošā Annas klostera dārza(Convento de Santa Ana) un hercoga Medinas Sidonijas pils(Palacio del Duque de Medina Sidonia).

Patio, jeb pagalmu svētki Kordovā (Concurso de patios cordobeses).

Beidzot pienācis ir brīdis doties uz šo dienas galveno apskates objektu. Tas atrodas jau pavisam netālu. Vēl tikai neliels gabaliņš pa šaurajam Kordovas ieliņām un būšu jau pie tā. Ejot pa šīm ieliņām nonāku rajoniņā, kurā līdzīgi, kā vakar San Bazilio, māju sienas un ielu malas bagatīgi izdekorētas ar puķēm. Īpaši jauka izskatās Puķu iela (Calle de las Flores). Vienkārši fantastiski! Lieliski skati no šīs ielas paveras uz katedrāles torni, kurš iznirst aiz kuplām puķu kompozīcijām.

Jā! Šādas jaukas ieliņas Kordovā ir visur. Citas bagātākām, citas mazākām ziedu kompozīcijām, bet tās ir visur. Šos ziedu pagalmiņus un ieliņas var uzskatīt par savdabīgu Kordovas simbolu. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka Kordova nav vienīgā Spānijas pilsēta, kurā ir tik daudz šādu ziedu kompozīciju, bet kontrastā ar pilsētas savdabīgo vēsturisko arhitektūru šeit šīs kompozīcijas ir ļoti savdabīgas. Kordoviešu mīlestība uz ziediem ir neizmērojama. Šeit pat par godu tiem tiek rīkoti svētki- Kordovas pagalmu svētki, jeb patio svētki. Patio spāņu valodā nozīmē pagalms.

Kordovas Mošeja (La Mezquita) jeb Svetās Marijas Katedrāle.

Ejot pa ziedu pārpilnajām ieliņām jau var manīt zvanu  torni. Nu pat tas jau ir pavisam tuvu. Vēl neliels lociņš pa Puķu ielu un esmu jau pie paša varenākā apskates objekta Kordovā. Tā ir Kordovas Mošeja, jeb Svētās Marijas katedrāle, kā to mēdz dēvēt vietējie kristieši. Par to, kas tad īsti šeit ir, mošeja vai katedrāle, tūlīt pastāstīšu, bet turpmāk to saukšu par dievnamu, lai kāds nepiekasās. Pirms doties iekšā dievnamā nolemju aiziet līdz savai viesnīcai lai pārģērbtos. Kā nekā, nedz musulmaņiem, nedz īstiem katoļiem, dievnamā ierasties šortos nav pieņemami.

Viesnīca atrodas burtiski te pat aiz stūra un pārģērbšanās process neaizņem daudz laika. Patiesībā laukā ir ļoti karsts un šortos staigāt būtu daudz ērtāk, bet neko darīt! Jārespektē reliģiskās tradīcijas. No viesnīcas gar dievnama  augstajiem mūriem dodos uz ieeju. Vispār gar šīm sienām kamēr esmu šeit Kordovā, eju jau ne pirmo reizi. Līdz šim gan speciāli nestāstīju par šo objektu , jo taupīju to mana ceļojuma „saldajam ēdienam”.

Tagad stāvu rindā pēc ieejas biļetēm un īsi pieskaršos, šī dievnama vēsturei. Un tātad! Līdz ar musulmaņu ierašanos rodas vajadzība pēc dievnama, kurā lūgties un 8. g.s. beigās tiek pieņemts lēmums būvēt Kordovā mošeju. Vienīgajā piemērotaja vietā pilsētā tajā brīdī atradās pavisam neliela uz sena romiešu tempļa pamatiem uzbūvētā Svētā Vikentija bazinīca. Te nu notika mūsu laikiem neizprotams notikums. Pilsētas jaunie valdnieki-musulmaņi vērsās pie Svētā Vikentija draudzes ar priekšlikumu atpirkt baziliku un tās zemi, un uzbūvet jaunu baziliku citā vietā. Tā kā kristiešu baznīca tajā laika izbaudīja nopietnas finansiālās grūtības sakarā ar to, ka kordovieši masveidā pieņema jauno -islāma ticību, kristiešu draudze labprātīgi pieņēma šo piedāvājumu. Kristiešiem tika uzcelta jauna bazilika Kordovas pievārtē, bet vecās bazilikas vietā 785. gadā tika uzsakta mošejas celtniecība.