Kordova-Musulmaņu kalifāta galvaspilsēta Eiropā . Andalūzijas ceļojums 1. stāsts3

Šī muzeja direktors 19. G.s. bija slavena Spāņu mākslinieka Romero de Torres tēvs. Šķiet ka pats Romero savas mākslinieka gaitas arī uzsāka tieši šeit. Atšķirībā gan no šeit Tēlotāju mākslas muzejā apskatāmiem sakrālajiem, ar reliģiju saistītajiem darbiem, Romerosa darbos pārsvarā tiek attēlotas kailas sieviets, kas tajā laikā bija visai liela vaļība un pat izpelnījās nosodījumu. Kā nu tur arī nebūtu, Romeros de Torres ar saviem darbiem  ir kļuvis Slavens visā Spānijā un aiz tās robežām.

Te pat blakus Tēlotāju mākslas muzejam ir izveidots arī Romero de Torresa mākslas muzejs(Museo Julio Romero de Torres). Varētu pat teikt, ka šos abus muzejus savieno kopīgs pagalms. Manos plānos gan neitilpst šo muzeju apskate, vel jo vairāk, ir agrs rīts un muzeji vēl nav atvērti, bet ja kādam ir velme tie droši var doties aplūkot to ekspozīcijas.

No Porto laukuma atgriežos uz San Fernando(Calle de San Fernando) ielas, kura iet paralēli mūrim kurš agrāk sadalīja Kordovas vecpilsētu divās daļās. Patiesībā no mūra šeit maz  kas ir saglabājies, jeb precīzāk sakot, to sevī ir apņēmušas virākas celtnes un ēkas. Tikai dažviet tas ir atsegts un ik pa gabalam var redzēt vārtus, kuri agrāk kalpoja kā ieejas vecpilsētas rietumu daļā. Pa ceļam apskatu divus no šiem vārtiem. Pirmie ir  Kansilareho (Torre de Chancillarejo) vārti jeb tornis. Tālāk seko El Portillo vārti, kuriem pretīm otrā ielas pusē jau ir Svetā Franciska vārti, kuri ved uz tāda paša nosaukuma skvēru.

Dodos pa šiem vārtiem iekšā un nonāku skvērā, kuru ieskauj vairākas ēkas. Šeit atrodas arī Svetā Franciska (Iglesia de San Francisco) baznīca, pie kurs laukuma stūrī atrodas sena interesanta strūklaka. Vietējie to saucot par Vērdiņu strūklaku (Cuello de fuente con verdina). Tas tādēļ, ka tajā ļaudis mēdz mest monētas, kā pateicību Svētalam Franciskam.

Korrederas laukums (Plaza de la Corredera).

Tālāk pa šaurām ieliņām, šķērsojot pavisam nelielus laukumiņus uz skveriņus jau dodos uz nākamo, vienu no popularākajiem laukumiem Kordovā. Tas ir Korrederas (Plaza de la Corredera) laukums. Nokļūstot šajā laukumā man rodas iespaids, ka tiko, ko līdzīgu esmu redzējis. Un patiešām! Tas taču atgādina Madrides Galveno laukumu- Plaza Mayor, kurā pabiju pirms pāris dienām.

Arī šajā laukumā līdzīgi, kā Plaza Mayor Madridē, agrāk tika rīkoti dažadi masu pasākumi, kā piemēram dažadi gada tirgi, festivāli un pat korida, no kā arī cēlies tā nosaukums Corredera, kas nozīmē hipodroms, jeb skrējiens. Patreizējo izvietojumu laukums ir ieguvis 1683. gadā, kad laukuma perimeters tiek apjozts ar vienotu ēku ansamli, kurām izbūveti neskaitāmi balkoni.  Tā pat kā Madridē, arī šeit ēku krāsojumā dominē sārti rozīgie toņi, kas piedod īpašu noskaņojumu šim laukumam. Laukumā var iekļūt pa vienu atstarpi starp ēkām un diviem vārtiem, kuri izvietoti laukuma austrumu un rietumu stūros.1896. gadā laukuma vidū tika uzbūvēta milzīga tirgus ēka, kura aizņēma gandrīz visu tā teritoriju. Tā tur nostāvēja līdz 1959. gadam, kad tika nolemts atgriezt laukumam vēsturisko izskatu. Tagad laukumā atrodas vairākas kafejnīcas un veikaliņi. Viens no interesantākajiem te ir Sančesa Peņjas cepuru veikals un fabrika (Mercado de Sánchez Peña). Pirms šis Sančess šo ēku izpirka, tā esot kalpojusi kā pilsetas cietums.

Te nu ir pienākusi neliela tējas pauze! Apsēžos vienā no laukuma kafejnīciņām ēnas pusē, jo jau tagad saulīte sāk cepināt. Pasūtu tēju, bet pēc mirkļa nenociešos un tomēr pasūtu arī glāzi vīna! Lēnā garā malkojot vīnu pavēroju,  kā kordovieši nesteidzīgā solī dodas uz darbu. Nekas šeit nenotiek steigā! Bārmeņi pavisam lēni, nesteidzoties uzstāda saulessargus. Vienu uzstāda, tad seko 5 līdz 10 minūšu pļāpāšana, kad viens uz otru skatās, kurš tad beidzot ķersies pie nākamā saulessarga.

 Laukuma stūros vairākās vietās atlaidušies vietējie Kordovas suņi. Tā īsti nevar saprast, vai to saimnieki ir šeit kur tuvumā, vai nu tie vienkārši uz šejieni ir ieradušies no attālākiem kvartāliem. Šķiet ka šie suņi ir tik pat nesteidzīgi un bezrūpīgi kā paši kordovieši.

Romiešu templis.

Vīna glāze ir iztukšota un nu varu turpināt ceļu. Pametu Korrederas laukumu undodos ziemeļu virzienā, kur pa visam netālu atrodas vēl viena baznīca. Kā jau iepriekšējos stāstos esmu bieži teicis: Spānijā no baznīcas nekur neaizbēgsi, arī šeit Kordovā to ir cik uziet. Katrai protams ir sava vēsture un stāsts, bet ja tās ir pārāk bieži, tas jau var izraisīt labākā gadījumā vienaldzību prêt šādiem objektiem. Un tomēr, vēl pāris man nāksies pieminēt.

Esmu nonācis pie Svētā Pāvela baznīcas (Iglesia de San Pablo). Faktiski šī baznīca ir arī Svētā Pavela klostera sastāvdaļa. Interesants ir fakts, ka šis klosteris šeit ir tapis 15. g.s. senas Almohādu dinastijas emīru pils vietā, bet pirms šīs pils jau romiešu laikos šī teritorija bija apbūvēta. Faktiski šeit Romas laikos atradās tā saucamais Romiešu cirks.  Te pat, pāri ielai jau var manīt kolonādi. Tā ir vieta kur 1. g.s. vidū tapa romiešu templis. Faktiski šis laukums ir vieta, kur atradās vissenākā pilsētas daļa un tās centrs. Šis templis, jeb tā paliekas ir viens no retajiem romiešu arhitektūras pieminekļiem, kurš daļēji ir saglabājie līdz mūsdienām. Patreiz gan šeit tiek veikti kaut kādi restaurācijas vai izpētes darbi un daļa no seno celtņu mūriem ir aizsegti ar nožogojumiem, bet tempļa kolonnas ir pietiekoši augstas un tās var pamanīt jau pa gabalu.

Kā jau teicu, tempļa celtniecība tika uzsākta 1. g.s imperātora Klaudija valdīšanas laikā un tā esot ilgusi 40 gadus. Tiek uzskatīts, ka templi ar tuvākajām ēkām un jau pieminēto romiešu cirku esot savienojušas terases. Acīm redzot lai šo templi izveidotu romieši veica iespaidīgus zemes darbus, veidojot uzbērumu uz kura izvietot tempļa būves. Līdz 2.g.s templis vairākkārt ticis pārbūvēts un papildināts ar vairākām piebūvēm. Sekojoši pēc Romas impērijas sabrukuma, vīsgotu valdīšanas laikā romiešu celtnes tiek izpostītas. Vēlāk kalifāta laikā uz šo celtņu pamatiem tiek uzbūvētas jaunas ēkas un apbūve turpinās vairākus gadsimtus, līdz romiešu celtņu detaļas nonāk zem pamatīga kultūras slāņā.  Šī tempļa pamatus un ēku paliekas tika uzietas 1950. gadā veikto rakšanas darbu rezultātā.

Šodien šeit ir atrakti un publikai atklāti seno ēku pamati un elementi. Ir uzstādītas tempļa kolonnas, kuras pa detaļām ir savāktas no atrastajām lauskām un bluķiem. Šeit var labi saskatīt bijušo altāri un kāpnes uz to. Arheoloģisko pētījumu darbi turpinās arī šodien, par ko liecina nožogojumi ap šo objektu.

Tendiļas laukums (Plaza de las Tendillas)

Pāris foto pie tempļa un dodos jau Tendiļas laukuma virzienā. Laukums atrodas pāris simtus metrus uz rietumiem no Romiešu tempļa. Faktiski šis laukums atrodas pašā vecpilsētas vidū un šeit krustojas vairākas ielas pa kurām tūristi un iedzīvotāji dodas uz pilsētas vēsturisko daļu dienvidos un pilsētas tirdzniecības ielām ziemeļu virzienā. Sanāk ka laukums ir nozīmīgs krustpunkts, caur kuru plūst diezgan liela tūristu plūsma. Daudzi šeit mēdz pakavēties kādā no kafejnīciņām, vai vienkārši atpūšas uz laukumā izvietotajiem soliņiem, pirms doties ekskursijā pa pilsētu vai iepirkties. Arī es šeit ieturu nelielu pauzi un apsēžos uz soliņa.