Kordova-Musulmaņu kalifāta galvaspilsēta Eiropā . Andalūzijas ceļojums 1. stāsts3

Izrādās karstas dienas šeit ir ierasta lieta. Kā, nekā Kordova atrodas Gvadalkiviras upes krastā Kampiņjas (Campiña) ielejā, kura atrodas tadā kā dabas veidotā katlā. Auglīgo ieleju no sausajiem un vējainajiem La Mančas līdzenumiem ziemeļos pasargā 600 līd 1000 metru augsto Sjerra Morena kalnu grēda.Toties uz dienvidiem no Kampiņjas ielejas, atrodas augstāku kalnu grēda- Kordiljera Bētika, kuras virsotnes jau sasniedz gandrīz 2000 metrus un tā veido tādu kā barjeru Vidusjūras virzienā. Kordova var teikt atrodas tādā, kā koridorī starp šīm kalnu grēdām, kuras to pasargā no vējiem. Vietējie saka ka tikai 12 dienas gadā šeit pūš vējš. Šis ģeogrāfiskais izvietojums un dabas apstākļi Kordovu padara par vis karstāko pilsētu Spānijā. Vasarā gaisa temperatūra visai bieži pārsniedz 40 grādu atzīmi.

Pie pašas stacijas pilsētas izskats nepavisam neliecina par tās vēsturisko pieminekļu bagātību. Stacijas plašo laukumu ielenc mūsdienīgas modernas daudzstāvu ēkas un plaši bulvāri. Lieta tāda, ka Kordova ir visai interesanta pilsēta, jo tās vēsturiskais centrs neatrodas pašā pilsētas vidū, bet gan tā sacīt nomalē, diendidu virzienā, Gvadalkivīras upes krastā. Gandrīz visa pilsēta atrodas upes labajā krastā pavērsta uz ziemeļiem. Mūsdienu Kordovā dzīvo aptuveni 325 tūkstoši iedzīvotāju un tā ir trešā lielākā pilsēta Andalūzijā aiz Seviļas un Malagas. Kordova ir arī viens no Andalūzijas  autonomijas provinču administratīvajiem centriem.

Kordovas parki un skvēri.

Manis norezervētā viesnīca atrodas labu gabaliņu no stcijas, burtiski blakus Kordovas mošejai. Neskatoties uz lielo karstumu un attālumu līdz viesnīcai, tomēr nolemju turp doties kājām, kā aizsegu izmantojot parkos augošo koku un palmu paēni.Blakus stacijas laukumam sākas  parku un skvēru virknējums pa kuru  iespējams nokļūt līdz pat Kordovas vecpilsētai.

Pirmais  no parkiem ir Agro kultūras dārzs (Jardines dela Agricultura). Šo parku rotā diezgan iespaidīga izmēra palmas, starp kurām izveidoti baseini ar strūklakām. Viena šāda baseina centrā uzstādīta savdabīga modernisma stilā veidota skulptūra “Ģimene”. Parka dievidu pusē, pie ieejas tajā uzstādīts piemineklis slavenajam Kordovas un Spānijas māksliniekam Hulio Romero de Torresam (Julio Romero de Torres).

Uzreiz aiz šī parka seko nākamais parks jeb dārzs, kurš nosaukts Spāņu rakstnieka Hercoga Rivasa (Jardines del Duque de Rivas) vārdā. Pašam hercogam dārza centrā arī ir uzstādīts piemineklis. Šajā parkā arī atrodas tā saucamais Romiešu mauzolejs par kuru pavisam īsi pastāstīšu pēc brīža.

Aiz Rivasa dārza jau seko Uzvaras dārzs (Jardines de la Victoria). Šis ir viss vecākais parks šajā parku virknējumā. Tas tapis 1776. gadā, kad tika nolemts veidot parku ārpus pilsētas centra. Vieta tika izvēlēta starp pilsētas mūriem un Uzvaras dievmātes (Convento de Nuestra Señora de la Victoria) klosteri. Šim nolūkam tika aizbērts aizsarggrāvis un nolīdzināta teritorija ap klosteri. Vēlāk parks tika paplašināts un tajā tika rīkoti dažādi pasākumi. 1865. Gadā pilsētas valde atpirka klosteri un tā teritoriju un nojauca to, jo trūka vietas tradicionālo gadatirgu un fiesta rīkošanai. Bet pašu parku tā arī turpināja saukt par Uzvaras dārzu, kas cēlies no klostera nosaukuma.

Tagad parkā atrodas divi īpaši veidoti pāviljoni: Viktorijas pāviljons (Caseta Victoria), kurš būvēts no metāla konstrukcijām 19. G.s. beigās un Mūzikas kiosks (Kiosko de la música), kurš uzbūvets 20. G.s.sākumā. Šeit bieži tiek rīkoti dažādi kultūras pasākumi. Šodien parks gan tāds patukšs. Tikai reta māmiņa vai omite šajā karstajā pusdienlaikā, savas atvases atvedušas uz šī parka bērnu atpūtas laukumiņiem, kuru šeit ir cik uziet. Tikai neliela rosība vēl ir manāma parkā esošās izstāžu zāles kafetērijā.

Romiešu mauzolejs (Mausoleo Romano) un īss ieskats Kordovas vētures senajos  un Romas laikos.

Pirms īsa mirkļa pieminēju Romiešu mauzoleju, kurš atrodas Rivasa dārza stūrī. Šeit es izdarīju nelielu pieturu, jo tā ir viena no senākajām celtnēm Kordovā, kura saglabājusies līdz mūsdienām. Šeit faktiski rdzama apaļas formas būve, kura tika atklāta 1993. gadā, veicot izrakumus pirms paredzētiem auto stāvvietas būvniecības darbiem. Pēc kārtīgas izpētes tika secināts, ka būves pamati saglabājušie no senās Romas laikiem un iespējams būveta vienu gadsimtu pirms mūsu ēras. Vēlāk uz šo pamatu bāzes tika veikti restaurācijas darbi, kuru rezultātā celtne ieguva izskatu, kāda tā iespējams bija Romas laikos. Ja ieskatās tad labi var redzēt seno pamatni un mūsdienās rekonstruēto daļu.

Pēc arheologu domām šeit atradusies kapene par ko liecina speciāla apbedījuma kamera, kurā atradās urna. Blakus šaj celtnei atradusies vēlvina līdzīga būve. Domājams, ka šeit, kur romiešu laikos atradās pilsētas aizsarg mūris un kanāls, tika apbedīti kādi dižciltīgu ģimeņu pārstāvji, par ko liecina fakts, ka šīs kapenes iespējams ar tiltiņu, bija savienotas ar pilseta aizsarg mūriem un iespējams būves pašas arī pie reizes pildīja aizsardzības funkcijas. Man pat šķiet ka šīs būves ir kalpojušas kā ieejas vārti Kordovas pilsētā.

Ja reiz esmu aizskāris vēstures tēmu, tad pie reizes īsi izklāstīšu Kordovas vēsturi tās pirmssākumos un romiešu laikos.  Pilsēta šeit radusies jau astoņus gadsimtus pirms mūsu ēras, kā tartesu (Tartesi-sena tauta Ibērijas pussalā ar noslēpumainu izcelsmi) apmešanās vieta. Tā kā starp dažādām tautām un ciltīm Ibērijaā notika pastāvīgi kari, tad ap apdzīvoto vietu izveidojās pirmās aizsarg būves. Pilsētas veidošanos un attīstību šajā vietā veicina, izdevīgais izvietojums Gvadalkivīras upes krastā, ideāli apstākļi aizsarg būvju izvietošanai un pats galvenais- tuvumā atklātās sudraba un vara raktuves.Potams šie fakti negāja secen tā laika dižajiem iekarotājiem, kuri iepriekš veica aktīvu tirdzniecību ar tartesiem. Aptuveni 230 gadus pirms mūsu ēras, ilgstošie tirdzniecības partneri-kartāgieši pilsētu iekaro.

Kartāgieši pilsētu nosauc par Kart-Džūba (Kart-Juba), kas nozīmē „Džūbas pilsēta”, kura tā tiek nodēvēta par godu dižam kartāgiešu kara vadonim Džūbam, kurš krita kaujā par šo pilsētu. No šī nosaukuma arī ir cēlies pilsēta mūsdienu nosaukums Kordova, jeb spāniski Cordoba. Kartāgiešiem šis reģions kļuva, kā stratēģiska rezerve, kur iegūt metālu ieroču izgatavošanai, kuri bija nepieciešami karam ar Romas impēriju. Gala rezultātā kartāgiešiem neizdevās ilgi noturēt savā kontrolē valdījumus Ibērijā un pēc zaudējuma otrajā pūniešu karā kartāgieši spiesti pamest tos. 206. gadā pirms mūsu ēras Kordova nonāk romiešu valdījumā un no šā brīža pilseta tiek saukta romiešu manierē-Korduba (Corduba).

Romieši Kordovu sāk izmantot, kā kara bāzi un atbalsta punktu Ibērijas iekarošanai. Tad šeit arī tiek izveidota nocietināta apmetne un pilsēta sastav no divām daļām: vienā dzīvoja Kordovas pamat iedzīvotāji, bet otrajā romiešu leģionāri un kalpotāji. Romiešu leģionāru klātbūtne veicināja pilsētas uzplaukumu un pakapeniski ļaudis apmetas uz dzīvi tuvāk romiešu pilsētai un jau pavisam drīz abas pilsētas daļas saaug kopā. Šajā laikā Kordova kļūst par Romas provinces- Bētikas vietvalžu reidenci, kas vēl jo vairāk veicināja pilsētas izaugsmi un uzplaukumu.