Kordova-Musulmaņu kalifāta galvaspilsēta Eiropā . Andalūzijas ceļojums 1. stāsts3

Tilta vidū ir uzstādīta skulptūra- enģelis. Tas ir sargenģelis Rafaēls, kurš tiek uzskatīts par Kordovas aizbildni, sargātāju. Leģenda vēsta, ka 17. Gadsimtā, kad Kordovā plosījās mēris, kādam slimam mācītājam sapnī parādījie sargenģelis Rafaēls, kurš tam pavēstījis, ka izglābs Kordovu. Un patiešām! Pēc pāris nedēļām epidēmija esot norimusi. Par godu šim notikumam, Kordovieši esot uzstādījuši vairāks sargenģeļā Rafaēla statujas un pašu notikumu nosaukuši par „Sargenģeļa Rafaēla triumfs” (El triunfo de San Rafael). Viena no šādām skulptūrām  uzstādīta šeit uz tilta. Visā Kordovā tādu esot vairāki desmiti. Viena no nozīmīgākajām atrodas katedrāles, kura ierīkota lielajā mošejā, zvanu torņa spicē un ir saskatāma gandrīz no visas Kordovas.

Tagad uz tilta pie Rafaēla statujas pakājē Kordovas iedīvotāji un citi kristieši mēdz iedegt svecītes un nolikt ziedus. Daudzi no garām gājējiem šeit noņem cepures un veic īsu dievlūgšanu. Arī es pa ceļam no kādas čigāniets nopērku svecīti, kuru aizdedzinu un novietoju pie Rafaēla statujas. Lai nu tas turpina sargāt šo brīnišķīgo pilsētu!

Kalaorras torni (Torre de la Calahorra).

Turpinu ceļu tālāk un nonāku tilta dienvidu galā. Jau no pretējā krasta varēja manīt, ka tilts šajā krastā atduras pret cietoksni, jeb torni. To sauc par Kalaorras torni (Torre de la Calahorra). Šis tornis ir viena no vecākajām Kordovas aizsarg būvēm, kura saglabājusies līdz mūsdienām. Kalaorra arābu valodā nozīmē nocietinājums.! Kad  kastīlieši mēģināja pakļaut Kordovu, nocietnājumi šajā vietā bija galvenais šķērslis lai iekļūtu pilsētā. Vēlāk 14. g.s. jau pēc Kordovas krišanas, karalis Enrike II pavēl pārbūvēt mauru nocietinājumus un tad arī top šis tornis, kurš gandrīz nemainīgs saglabājie līdz mūsdienām.

Šodien šajā tormī ierīkots muzejs „Trīs kultūru muzejs” kura ekspozīcija veltīta trīs Andalūzijā dominejošo kultūru (Romiešu, Mauru-arābu un spāņu)vēsturei. Šodien gan ekspozīcija ir slēgta un tornī iekļūt nav iespējams. Blakus tornim atrodas neliels tirdziņš, kurā tiek tirgoti suvenīri un daudz dažādu grāmatu. No torņa uz rietumiem atrodas neliela ēka, upes krastā. Tā ir Svētā Antonija ( Molino de San Antonio) dzirnavu ēka. Sākot no 16. G.s. šajā ēkā atradās dzirnavas, bet blakus tai piestātne, kur tika turētas un glabātas laivas. Te varu pieminēt faktu, ka līdz pat 17. g.s. Gvadalkivīras upe bija kuģojama līdz pat Kordovai un tā kalpoja kā nozīmīga transporta artērija.

Aizeju līdz šīm dzirnavām un secinu ka tajās ierīkotais muzejs arī ir slēgts. Neko darīt! Godīgi sakot nupat uznāk tāds nogurums, ka negribas vairs nevienā muzejā arī iet. Vakars jau strauji tuvojas un arī karstums pavisam nedaudz mazinās. Te nu ieturu pauzi un pavāļājos zālāja, vērojot lielisko vecpilsētas ainavu pretējā krastā. No šejiemes vienlaicīgi var redzēt trīs varenākos Kordovas vēstures un arhitektūras objektus: Kordovas mošeju, Romiešu tiltu un Alkazāru, kurš gan tā kā nedaudz paslēpies aiz koku lapotnes. Šeit atpūšos un pie reizes nedaudz pārlasu informāciju par Kordovu.

Patiesībā nupat uznāk tāds slinkums, ka neko negribas darīt! Tā te varētu gulēt līdz pat velam vakaram! Un tomēr! Vēl jāveic pavisam neliels lociņš, pirms atgrieztie viesnīcā. Gar Gvadalkivīras upi dodos austrumu virzienā un sekoju līdz nākamajam tiltam. Tas ir pavisam nesen uzceltais Miraflores (Puente de Miraflores) tilts. No šejienes pāri upei ved vēl viens tilts, Arēnas tilts (Puente del arenal) aiz kura atrodas Kordovas stadions. Te jau var redzēt, ka pie arēnas vakar un aizvakar acīm redzot notikuši kādi svētki! Daudz dekorāciju un mobilo iekārtu pasākumu organizēšanai ielenc stadionu.

Vakars Kordovā.

Šķērsoju tiltu un pirms dodos atpakaļ uz viesnīcu, iegriežos vienā mazā kafejnīciņā ar ielas terasi. Nolemju iztukšot pāris saldā Pedro Himenes (Pedro ximenez) vīna glāzes! Tas ir vīns tieši man jo ir pietikoši salds. Tā nu sēžu, klausos mūziku iekrītu pārdomās par Andalūziju, Kordovu un protams vīnu. Par vīniem šeit arī varētu runāt gari un plaši, bet to nedarīšu, jo par to būs stāsts vēlāk, kad došos uz Kādisu un Hēresu.

Tāds patīkams nogurums māc mani, bet pēc katras vīna glāzes tas atslābst. Te man pie blakus galdiņa piebiedrojas neliela kompānija, kura ieradusies no Ukrainas. Šie pamana manu lieratūru, no kuras daļa ir krievu valodā un uzsāk sarunas. Pļāpājot apmainamies ar ceļojumu idejām, pieredzi un plāniem. Tas viss vairs nebeidzas ar pāris vīna glāzēm! Par to arī neuztraucos, jo šodienas ekskursijas plānu esmu izpildījis. Vēl taču ir vesela puse dienas rītā, līdz pēcpusdienas vilcienam uz Malagu.

Lēnā garā satumst, bet mūsu iekšējā temperatūra nekrītas! Tieši otrādi! Te nu rodas ideja par flamenko! Saku saviem jaunajiem draugiem, ka jau pirmīt pa dienu, netālu no Kordovas mošejas, kādā šaurā šķērsieliņā noskatīju restorāniņu, kurā arī šodien pirmdienā notiks flamenko priekšnesumi. Vēl viena glāze vīna katram un mēs jau dodamies uz manis noskatīto restorānu. Pa ceļam uz to uz īsu mirkli iegriežos viesnīcā, lai uzģērbtu kādu cienīgāku apģērbu šādam pasākumam.

Tagad eju baudīt vīnu un flamenko. Satiksimies rītā un turpināsim pastaigu pa Kordovu.

Šodien esam apskatījušies daudz:

1.Kordovas dzelzceļa stacija, 2. Agrokultūras dārzs, 3. piemineklis Hulio Romero de Torresam 4. Rivasa dārzs, 5. Romiešu mauzolejs, 6. Uzvaras dārzs, 7. Almodovāru vārti, 8. Ēbreju kvartāls,