Kordova-Musulmaņu kalifāta galvaspilsēta Eiropā . Andalūzijas ceļojums 1. stāsts3

Jaunatnakušie valdnieki par savu jauno teritoriju galvaspilsētu Eiropas krastos izvēlas tieši Kordovu. Musulmaņu kontrolēto teritoriju tie sāk dēvēt par Andalūziju. Tālāk norisinās dinastiju cīņas pašā Arābu kalifāta galvaspilsētā Damaskā, kas izraisa imperijas sadrumstalotību un 755. gadā Andalūzijā tiek nodibināts patstāvīgs Kalifāts ar galvaspilsētu Kordovā. Kalifāts arī tā saucās „Kordovas Kalifāts”. Šajā laikā šeit ierodas liels skaits arābu, berberu un citu islama ticīgo tautību pārstāvji. Arī paši kordovieši labprāt pieņem jauno ticību un tos sak dēvēt par muvallādiem. Un tomēr liela daļā vietējo iedzīvotāju saglabāja savas kristiešu tradīcijas, bet sadzīvē sāk lietot arābu valodu. Šādi ļaudis faktiski sastādija lielo vairākumu un tos šeit sāk dēvēt par Mosarābiem (Arābizējušies).

Protams līdz ar arābu ierašanos tirk ieviestas to tradīcijas un kultūra visās dzīves sfērās. Tas izpaužas gan arhitektūrā, gan tradīcijās. Viena no tradicionālām lietām, kas tika piekopta jau romiešu laikos un tika atjaumota Kordovā, tā bija piršu, jeb hamama apmeklējumi. Šim nolūkam katrā nozīmīgā pilsētā tika uzbūvētas sabiedriskās pirtis. Tādas protams tapa arī Kordovā. Lielākais un iespaidīgākais piršu komplekss šeit top burtiski blakus Alkazārai. Mūsdienās šajā vietā ierīkots muzejs, kuru šeit sauc par Kalifu pirtīm (Nanos Califales).

Kalifu pirtis.

Arī es no Alkazāras dodos apskatīt šo piršu muzeju. Tagad tas atrodas laukuma, jeb skvēra, kuru te sauc par  (Campo Santo de los Mártires) pretējā pusē. Ieejas maksa šeit pavisam simboliska-2 euro. Muzejs atrodas tadā ka pagrabā, jeb pazemes līmenī. Lieta tada, ka šis piršu komplekss ilgsošu laiku bija aizmirsts un tika atklāts tikai 1961. gadā veikto arheoloģisko pētījumu laikā. Pēc kārtīgas seno mūru izpētes tika konstatēts, ka tie ir seni izdaudzināto Kordovas Kalifu pirtšu mūri. Tālāka izpēte liecināja, ka pirtis šeit tapušas 10-11 g.s., kad šeit valdīja Kalifs Al Kahame II. No 11. Līd 13. g.s. pirtis izmantoja Marokas dinastiju-Almoravīdu un Almohādu emīri un kalifi par ko liecina atklātie raksti pirts telpās.

Sākotnēji šīs pirtis bija Kalifu pils sastāvdaļa, bet tās vienlaicīgi bija pieejamas arī pilsētas iedzīvotājiem. Pēc Kordovas nonākšanas kristiešu karaļu rokās, tie arī labprāt izmantoja tās savām vajadzībām. Vēlāk gan karaļa Alfonso XI valdīšanas laikā, kad tika pārbūvēta Alkazāra, pirtis tika apbērtas lai radītu vietu pils paplašināšanai un par tām pakāpeniski tika aizmirsts. Acīm redzot kristiešu karaļiem pilsētas iedzīvotāju vajadzība pēc pirtīm interesēja mazāk, kā Kalifāta valdniekiem.

Šajā piršu muzejā ir iespējams iepazīties, kā šīs pirtis darbojušās un izskatījušās. Faktiski tas ir bijis vesels SPA komlekss mūsdienu izpratnē. Komplekss sastāvējis no vairākām procedūru telpām, kuras tikušas grezni izdekorētas. Šeit bijušas telpas, kurās uzturēta dažāda temperatūra no aukstas līdz karstai, bet starp tām atradušies baseini. Interesanti, ka vairākās telpās griesti bija veidoti ar zvaigžņu formu atverēm ventilācijai un apgaismojumam. Droši vien šīs zvaigžņu formas tvaikos pildītās telpās izskatījās visai interesanti!

Pēc piršu muzeja apmeklējuma dodos apskatīt tur pat netālu esošos Mēness vārtus (Puerta de la Luna). Tie ir vieni no vairākajiem Kordovas vārtiem, kuri gan īpaši ar neko neizceļas, bet tiem blakus ir uzstādīts piemineklis pasaules slavenam arābu filozofam un zinātniekam Averoesam (Ibn Rushd Averroes).

Ibn Rušds -Averoess (Ibn Rushd Averroes).

Līdz ar arābu ierašanos Andalūzijā notiek straujš tās ekonomiskais un kultūras uzplaukums. Kordova kā kalifāta, jeb Andalūzijas galvaspilsēta kļūst ne tikai par nozīmīgu tirdzniecības un amatniecības centru vissā arābu valdījumu teritorijā un Rietum Eiropā. Tā kļūst arī par nozīmīgu zinātnes, izglītības un kultūras centru. Šajā laikā Kordovas iedzīvotāju skaits sasniedz gandrīz miljonu (dažādos informācijas avotos figurē skaitļi no 500 000 līdz 1000 000) un tā kļūst par to laiku lielāko pilsētu pasaulē, apsteidzot tādus nozīmīgus centrus, kā Damasku un Konstantinopoli.

Tieši šajos laikos Kordova kļūst par šūpuli daudziem talantīgiem un slaveniem zinātniekiem, filozofiem un literātiem. Tajā skaitā pašam Averoesam. Averoess dzimis Kordovā 1126. gadā un viņa īstais vārds ir Ibn Rušds. Daži jau noteikti būs dzirdējuši šī filozofa vārdu un šo to zina par viņu, bet es īsi pastāstīšu par viņa sasniegumiem. Ibn Rušds, jeb Averoess satakstījis vairākus filozofiskus un zinātniskus darbus, kuri izklāstīti vairku desmitu tūkstošu lapas pusēs. Tie saistīti ar filozofiju, loģiku, matemātiku, astronomiju, gramatiku un daudz ko citu. Viens no pasaules slaveniem Averoesa darbiem ir tā saucamasis „Noliegumu noliegums”, kurā autors aizstāv Aristoteļa teorijas, kuras savos darbos centās apstrīdēt arī slavens filozofs Abu Halids Gazalī.

No Mēness vārtiem turpinu ceļu gar vecpilsētas mūriem, Gvadalkivīras upes virzienā. Šeit pa ceļām, starp pilsētas mūriem un Alkazāru atrodas viens ļoti interesants rajoniņš, kuru sauc par San Bazilio (Barrio de San Basilio).

San Bazilio (Barrio de San Basilio).

Tas tiešām ir viens no skaistākajiem un jaukākajiem rajoniem Kordovas vecpilsētā. Šeit starp divām paralēli ejošām ielām: San Bazilio (Calle San Basilio) un Enmēdio (Calle Enmedio) un šķērsieliņās starp tām atrodas vairāki sīki pagalmiņi, kuri bagātīgi izdekorēti ar ziediem. Dabīgiem ziediem, kas sastādīti puķu podiņos, kuri rindām sakarināti pie ēku sienām, palodzēm un vissur kur iespējams. Skati tiešām lieliski!

Šeit vienā no šiem pagalmiņiem izveidotā bāriņā nolemju ieturēt tējas pauzi. Patiesībā gan ne tējas, bet vīna pauzi. Baudot šos lieliskos skatus garstāvoklis uzlabojas un prasās tiešām viena kolorīta vīna glāze! Pēc īsas pauses pametu šo jauko stūrīti pa uz rietumiem vērstajiem Seviļas vārtiem.

Pie ieejas pa šiem vārtiem atkal ir uzstādīts piemineklis kārtējam filozofam un teologam. Rodas tāds iespaids, ka visas ieejas-vārtus vecpilsētā, šeit sargā un uzrauga ļoti cienījamas un ievērojamas  personas. Šeit tas ir slavens un ieverojams Andalūzijas teologs Ibn Hazams, kurš dzimis un dzīvojis šeit Kordovā. Ibn Hazams ir ļoti populārs un cienījams musulmaņu aprindās. Tas tādēļ, ka viņš savā dzīves laikā aizrāvās ar islama ticības izpēti, analīzi un aprakstiem. Viņš savos darbos aizstāvēja un dzīves laikā cīnījās pret musulmaņu šķelšanos. Brīžiem viņa darbība pat izraisīja viņam vērstus draudus no dažādiem šķeltnieciskiem, jeb mūsdienu valodā sacīt ekstrēmiem grupējumiem un viņš bija spiests pamest Kordovu, un devās uz Malorkas salu.

Albolafijas ūdens dzirnavām (Molino de la Albolafia).

Izejot pa Seviļas vārtiem pagriežos uz dienvidiem, kur  jau aiz mūru stūra var redzēt Gvadalkivīras upi, kuru šajā vietā šķērso tilts. Tas ir Svētā Rafaēla tilts (Puente san rafael). Šeit arī atrodas Kordovas vecpilsētas dienvidu gals, līdz kurienei stiepjas pilsētas mūri. Šēit pa upes krastu, kuru sargā aizsargmūri jau dodos atpakaļ Triumfa laukuma virzienā. Pa kreisi aiz mūra atrodas Alkazāra dārzi kuros jau pabiju, tālāk seko pati pils, kur pretī tai pie upes atrodas sekojošais apskates objekts. Paeju garām aizsarg tornim (Torre la Rivera) un varu secināt, ka kaut kadu būvniecības darbu dēļ, pieeja nākošajam objektam ir tik pat kā neiespējama.

Runa šeit iet par vienu no Kordovas kalifāta tehniskā progresa simboliem  Albolafijas ūdens dzirnavām (Molino de la Albolafia). Dažos informācijas avotos tās tiek dēvētas par Kulaiba dzirnavām (Molino de Kuaib).  Dzirnavas jeb ūdens rats atrodas burtiski pretīm Alkazārai, nedaudz lejpus no Romiešu tilta. Šo dzirnavu vēsturiskā loma ir ļoti nozīmīga, jo tieši šeit pirmo reizi Eiropā tika uzsākta papīra ražošana. Dzirnavas šajā vietā atradušās jau romiešu laikos, kad tās kalpojušas tikai miltu malšanai. 9. g.s. Kordovas emīrs Ab dar Rahmans II pavēl papildināt dzirnavas ar ūdens ratu ar kura palīdzību būtu iespējams nogādāt ūdeni emīra pilī , kalifu pirtīs un tuvākajos dzīvojamos rajonos. Ūdens rats pie reizes darbināja arī dažādas mehāniskas ierīces, tajā skaita papīra ražotnes vajadzībām.

12. g.s. Marokas emīrs Jusufs ibn Tašfins veic  rata  pārbūves un modernizēšanas darbus.  14. G.s. jau kristiešu karaliene Izabella liek ratu nojaukt, jo tas traucējot viņai nakts mieru pilī. Šajā laikā beidz pastāvēt arī kalifu pirtis. 16. g.s vietējie mūki ratu šajā vitā uzbūvē no jauna un rats šeit darbojas līdz pat 20. g.s. sakumam. Nesen rats esot atrestaurēts, bet patreiz to tā īsti nevaru aplūkot, jo kā jau minēju, būvdarbu dēļ tam tuvāk piekļūt nav iespējams. Neko darīt mēģinu to apskatīt pa gabalu, bet tas diezgan labi paslēpies aiz koku un krūmu lapotnes. Nedaudz to var redzēt arī no Romiešu tilta.

Romiešu tilts (Puente romano de Córdoba)

Tā nu esmu nedaudz iepazinies ar Kordovas ziedu laiku dižajiem arhitektūras un tehnoloģiju objektiem, nedaudz iepazinis Kordovas dižus filozofus un zinātniekus un lēnā garā apjozis Alkazāru. Tagad atgriežos Triumfa lukumā pie grandiozās mošejas, kura droši vien ir viss iespaidīgākā celtne kuru, kā liecību par savu varenību atstājuši dižās Kordovas kalifi. Kā jau iepriekš teicu, mošejas apskati veikšu rīt no rīta un tad par to pastāstīšu. Tagad šķērsoju laukumu un dodos Romiešu tilta virzienā.

Neskatoties uz to, ka jau ir pievakare, Kordovā valda tāds karstums, ka ļaudis spiesti slēpties paēnī, vai tie piesedzas ar saules sargiem un šo to kas pa rokai. Triumfa laukuma bāros atspirdzinošo dzērienu tirdzniecība it no rokas! Kordovas dāmām gan šķiet šis karstums tādi nieki vien ir! Kuplās tradicionālās kleitās tērptās dāmas manāmas visā Kordovā. Šķiet, ka tās gatavojas kādam pasākumam, bet nē! Kordovieši mēdzot šādi ģērbties arī ikdienā. Jo sevišķi šādu tradīciju saglabājot čigānu tautības ļaudis -„Gitanos”, kuru šeit ir visai daudz.