27. gadā pirms mūsu ēras imperātora Oktaviāna Augusta laikā, kordova atgūst savu statusu un tiek pasludināta par Bētikas provinces galvaspilsētu. Kordova atkal plaukst un zeļ. Nauda un preces plūst uz Kordovu un pilsēta strauji aug. Pašos labākajos Romas valdīšanas laikos Kordovas iedzīvotāju skaits pārsniedz 250. tūkstošus un pēc šī rādītāja ar Kordovu šeit Ibērijā varēja sacensties tikai Gadesa (mūsdienu Kādisa). Tieši šajā laikā pilsēta iegūst regulāru ielu plānojumu un pilsētā tiek uzbūvētas vairākas izcilas būves, tajā skaitā forums, tilts pāri Gvadakivīrai, tika izveidota akvaduktu, ūdensvadu un kanelizācijas sistēmas.
Šie apstākļi protams veicināja arī kultūras dzīves attīstību. Tieši šinī laikā Korovā dzimst tādas nozīmīgas personības, kā orātori un filozofi Markus un Lūcijs Senekas, dzejnieks Marks Lukāns. Jau kādu laiku vēlāk, kad Romā izplatās kristietība, Kordova kļūst par kristianizācijas centru Bētikā un visā Ibērijas pussalā.
Alkazāra- Karaļu pils (Alcazar de los Reyes)
Esmu papusdienojis un varu turpināt savu ceļojumu pa Kordovu. Te pat netālu no Triumfa laukuma, viena kvartāla attālumā, Gvadalkivīras upes krastā, atrodas viens no iespaidīgākajiem Kordovas apskates objektiem. Tā ir Karaļu pils- Alkazāra.
Mūsdienu tūrisma bukletos tā bieži tiek minēta, kā „Kristiešu Karaļu pils”. Es gan šādam nosaukumam īsti piekrist nevaru, jo šajā pilī ne tikai kristiešu karaļi ir mājojuši un ne viņi pili te pirmie radīja! Es domāju ka šāds nosaukums ir rekonkistīdas sekas, lai noniecinātu iepriekšēju varenu kultūru sasniegumus un varenību. Spānijā šādu piemēru netrūkst. Patiesībā pils, jeb cietoksnis, kurā mitinājušies Kordovas valdnieki un pārvaldnieki šeit radusies jau romiešu valdīšanas laikā.