Kordova-Musulmaņu kalifāta galvaspilsēta Eiropā . Andalūzijas ceļojums 1. stāsts3

Esmu nonācis jau pie Alkazāra vārtiem un varu doties ikšā. Šodien milzīga tūristu pieplūduma šeit nav, jo ir pirmdiena un lielu lomu spēlā arī karstais laiks. Ieejas biļete šeit maksā 4 euro un manā skatījumā tas ne pa visam nav dārgi šāda objekta apmeklējumam. Pirmais ko daru, cenšos nokļūt kaut kur augstāk uz mūriem, lai labi var apskatīt Alakazāra teritoriju.

Tornī virs vārtiem ir ierīkotas kāpnes pa kurām nonāku skatu laukumā virs torņa, no kura ir iespējams pastaigaties pa aizsarg mūru ejām. Šeit paveras lieliski skati uz pils pagalmiem un pils dārziem.

Tāpat ļoti labi skati paveras uz pašu pilsētu un laukumu pie pils. Te nu nedaudz uzkavējos baudot lielisko panorāmu ap pili. Izstaigāju pils mūru ejas cik tas iespējams un iemūžinu vairākus foto kadrus. Šeit augšā neliela vēja pūsma vismaz nedaudz remdē saules svelmi. Patiesībā drīz jau tuvojas vakars un vajadzētu kļut nedaudz vēsākam.

Pēc pastaigas pa pils mūriem nokāpju lejā un izmetu loku pa pils telpām. Šeit izveidots neliels muzejs, bet dažas telpas arī tagad kalpo dažādiu oficiālu pasākumu vajadzībām. Tiko jau teicu, ka pils šeit atradās jau romiešu laikos. Sekojoši pils kalpoja kā rezidence arī Kordovas kalifiem un emīriem. Tieši šajā laikā šeit top lielākās ēkas un tiek izveidoti aizsarg mūri, kuri saglabājušies līdz mūsdienām. Un tikai 13. g.s. sākumā pils nonāk kastīliešu karaļā Ferdinanda III valdījumā un tā tiek pasludināta par karaļa rezidenci.

Ferdinands uzsāk pils pārbūvi, bet tā turpinās arī karaļā Alfonso XI valdīšanas laikā. Sekojoši pils vairāk kārt tiek pārbūvēta un tā maina savu izskatu. Spāņu karaļi cenšas atbrīvoties no musulmaņu valdīšanas laikos veidotiem pils elementiem un šādi vēlas mest izaicinājumu iepriekšējiem valdniekim un parādīt kristiešu triumfu Kordovas ekonomikā un labklājībā. Šādā izskatā ar tikai nelielām izmaiņām pils ir saglabājusies līdz mūsdienām.

Tieši šeit Kordovas Alkazārā karalis Ferdinands un karaliene Izabella izveido ģenerāl štābu kara operācijām pret Granādas emirātu, pēdējo musulmaņu kontrolēto teritoriju šeit Eiropas krastā. Tāpat šeit tika nozīmētas pirmās audiences Kristoforam Kolumbam. Un tikai pēc Granādas krišanas, karaļa rezidence tiek pārcelta no Kordovas uz Seviļu, bet Kordovas Alkazārs tiek nodots svetās inkvizīcijas tribunāla vajadzībām. Vēlāk no 1822. līdz 1931. gadam pils tiek izmantota kā cietums un zaudē lielāko daļu sava iepriekšējā interjēra. Sekojoši pils ēkās izvietojas militārās struktūras un tikai 1955. gadā pils un tās dārzi nonāk Kordovas mērijas rīcībā. Jau 1931. gadā pils tiek atdzīta par Spānijas vēstures pieminekli, bet 1994. Gadā tā tiek iekļāuta UNESCO pasaules kultūr vēsturisko mantojumu sarakstā.

Pametu pils telpas un dodos apskatīt pašu skaistāko pils daļu. Tātad tas ir Alkazāras dārzs. Tas tiešām ir neaprakstāms! Tas aizņem 55 tūkstošus kvadrāt metru platību starp pils ēkām un mūriem.

Dārzā starp palmām, cipresēm, apelsīnu un citronu kokiem, ierīkoti vairāki baseini, ūdens teses, strūklakas un neskaitāmas puķu dobes. Nolemju šeit nedaudz aizkavēties. Lēnā garā apstaigāju šo dārzu un pasēžu uz soliņiem, lai priecētu acis šajā krāšņumā. Atrodu šeit arī pāris ķiršu kokus un nevienam nemanot nočiepju no tiem pa saujai ogu! Tad akal pasēžu kou paēnī un notiesāju savu ogu guvumu.

Tepat dārza centrā uzstādīts piemineklis, kurā attēlots vēsturiskais notikums: karaļā Ferdinanda un karalienes Izabellas tikšanās ar Kristoforu Kolumbu. Tieši šeit Alkazārā notika pārrunas par Kolumba ceļojumu plāniem, kuriem bija nepieciešams Karaļā un karalienes atbalsts. Tā teikt Amērikas atklājumu vesture šķiet sākusies šeit Kordovā. Patiesības labad gan jāpiebilst, ka šajā reizē Kolumbs nesaņēma gala lēmumu par ekspedīcijas finansēšanu. Tāds tika parakstīts nedaudz vēlāk pēc Granādas emirāta krišanas, pašā Granādā. Un tomēr! Kolumba plānu sākotnējais izvērtējums un atbalsts tika gūts šeit Kordovas Alkazārā.